Politiski piesātinātais laiks - 28 dienas līdz S11 vēlēšanām.

Saraksti pieteikti, numuri izlozēti, programmas sarakstītas un publicitātes kampaņas izstrādātas. Tas viss potenciālo tautas kalpu veikuma sarakstā. Bet ko tauta? Vai tā gatava veikt kritisku partijas programmu izvērtējumu, vai gatava domāt? Vai grib analizēt publiskajā telpā esošo priekšvēlēšanu troksni un vai spēs atšķirt formu no satura, vārdotājus no darītājiem? Diemžēl, esošā vēlēšanu sistēma un priekšvēlēšanu aģitācijas likums rada apstākļus tam, ka arī politiķi ir prece. Jeb visu nosaka nauda! Jo vairāk naudas mārketnga aktivitātēm, jo lielākas izredzes pārdot.

Būtu labi, ja tauta neapmulstu no košiem, milzīgiem un kvalitatīviem reklāmas materiāliem, bet vērtētu personības - kandidāta sasniegumus, veikumu un rīcības programmu Latvijas mērķu sasniegšanai.

Daudzi politikas komentētāji, sociologi un sabiedriskā dzīvē aktīvi līdzcilvēki sāk piepludināt publisko telpu ar paredzējumiem par S11 rezultātiem. Te, jāatgādina, ka katram pašam jāveic sava izvēle, jānotic savai pārliecībai un arī intuīcijai. Nevajadzētu sekot reitingiem un uzstādījumiem. Tikai pats indivīds ir atbildīgs par savām idejām, rīcību un nākotnes izvēli. Tāpēc aicinu būt čakliem domātājiem: lasīt, analizēt, secināt un veikt patstāvīgo izvēli vēlēšanu dienā!

Ja tomēr tauta pakļausies domas slinkumam, tad var piepildīties Liepnieka sacītais par debilo sabiedrību.

Lai pierādītu pretējo, būsim pozitīvi un ticēsim sev un savai Dzimtenei. Latviešu tikums ir darbs. Strādāsim katrs ar sevi – sakārtosim savas domas, savu vidi kurā dzīvojam un soli pa solītim sakārtosim mūsu Latviju! Ir laiks godīgiem politiķiem! Un mums tādi ir, tikai jāveic pareizā izvēle!

Vai ekonomiskā krīze pārvarēta vai turpinās?

Šī pusgada rādītāji par Amerikas ekonomiku rada bažas visā pasaulē. Kopš 2009.gada nogales bija iestājies zināms cerīgums par pakāpenisku krīzes pārvarēšanu, jo pasaules lielākā ekonomika sāka atveseļoties. Tomēr nupat publiskotie skaitļi atkal liecina par ievērojamām grūtībām ASV ekonomikā: privātais un nekustamā īpašuma sektors slīkst parādu slogā, valsts un pašvaldību sektors samazina izdevumus. Kopējo negatīvo noskaņu par jaunas ekonomiskās lejupslīdes tuvošanos pastiprina 2012.gadā paredzēto ASV Prezidenta vēlēšanu tuvums. Debates par federālo fiskālo politiku ieņem strīdus ābola lomu starp demokrātiem un konservatīvajiem. ASV kongresā pieņētais lēmums par parāda griestu pacelšanu radīja vētru visā planēta Zeme ekonomiskajā telpā - Standard & Poors samazināja tās reitingu, tādejādi izsaucot satraukumu un strauju kritumu vērtspapīru tirgos (skat. www.ft.com/intl/cms/s/0/06999f9a-bf84-11e0-90d5-00144feabdc0.html#axzz1VYvGE0Nf ).

Kā papildus slogs ir nemieru/protestu pieaugums visā pasaulē un politiskās elites bažas, ka pēdējie notikumi Londonā un Mančesterā var būt kā starta šāviens līdzīgiem protestiem ASV. Jautājums – cik ekonomiski un politiski atkarīgi vai neatkarīgi šodien esam?

Sestdiena, kas satricināja Latviju

28. maija sestdienas vakarā, Latvijas Valsts Prezidents pārsteidza visus, gan tautu gan politiķus. Viņš ir pirmais Prezidents Latvijas valsts vēsturē, kurš verbalizējis to, ko vairums zina, bet baidās runāt. Zatlers paziņoja to, ka neuzticās Saeimas vairākumam, jo parlamenta darbība ir vērsta nevis tautas, bet oligarhu interesēs.

Zatlera kunga sestdienas uzruna ir izmainījusi dienaskārtību visos līmeņos. Tauta līksmes eiforijā, mediji sacenšās futuroloģijā par Zatlera dzīvi pēc 2.jūnija, bet politiķi uzsākuši jaunas riesta dejas. Visā Latvijā iestājies ‘’interesants’’ laiks.

LU rektors M.Auziņš. Apsveicam! Gaidam nākamās vēlēšanas!

Rīt viss būs, kā bija vakar. Tā var raksturot LU rektora vēlēsanu rezultātu. Acīmredzams, ka vairumam Satversmes sapulces dalībnieku maz rūp studiju kvalitāte, bet vairāk rūp ikdienišķā drošība un patīk rutīna.

Ir ievēlēts labs cilvēks un zinātnieks. Bet vai ar to ir pietiekami?

Latvijas Universitāte lielās izvēles priekšā jeb Rektora vēlēšanas' 11

I.Brikše un MAuziņš jeb sociālās zinātnes pret eksaktajām. Jau daudzu dekāžu garumā LU vadībā ir bijuši tikai un vienīgi eksakto zinātņu pārstāvji. Cienījami profesori, zinātnieki. Arī Auziņa kungs vērtējams kā labs augstskolas rektors, tomēr vai mums vajag labu? Domāju, ka mums vajag izcilu! Izvērtējot Profesores I.Brikšes darbību ir redzams, ka SZF ir iespējams lieliskākā fakultāte Universitātē. Un tas ir I.Brikšes sasniegums, jo viņai piemīt neierobežotas darbaspējas, milzīga organizatoriskā kapacitāte un līderība. Pierādījumi ir kā uz delnas: fakultātes zinātniskā darbība, studentu apmācību programmas un metodes un augstais materiāli tehniskais nodrošinājums.

Ja LU grib pozitīvas pārmaiņas un kļūt par vadošo universitāti Baltijas reģionā, tad balsojums būs par I.Brikši.

Ja visiem patīk atrasties komfortā un nevirzīties uz augstākām virsotnēm, tad tiks nobalsots par M.Auziņu.

Viss ir LU Satversmes sapulces 300 dalībnieku rokās. Izvēle jūsu, bet vēlmes mums var atšķirties.

Lai labi nodzīvota katra gada diena

Laimīgu Jauno gadu.

Tā mēs visi sakām no sirds. Un jo īpaši šogad, kad publiskajā telpā tik daudz grāmatu, rakstu, filmu par to, ka šis būs mūsu pēdējais gads uz planētas Zeme.

Starpcitu, tikai viena apokaliptiskā teorija norāda uz konkrētu pasaules gala datumu un tas, saskaņā ar Maiju kalendāru ir 2012.gada 21. Decembris.

Britu laikraksts Telegraph pat piedāvā veselu virkni teoriju, kuras norāda uz to, ka mūsu civilizācijas laiks iztecējis.

Nu, ko – laimīgu mums vsiem šodienu! Dzīvosim skaisti katru minūti!

Koalīcijas veidošanas smagums.

Kas vada Latviju? Kas nosaka mūsu ekonomisko, ideoloģisko un politisko vektoru? Vērojot pēdējo trīs nedēļu politiskās diskusijas un viedokļu apmaiņu publiskajā telpā rodas secinājums, ka to veido SVEŠIE – kāds, kas atrodas kaut kur tur ārā...

Viss, ko Dombrovskis runājis un 24. oktobrī pasludinājis, kā pieņemtu lēmumu, ka koalīcija tiks veidota no trim partneriem (Vienotība, VL/TB/LNNK un ZZS), jau pēc dažām stundām izrādās meli. Kā gan nopietnais un nosvērtais Dombrovska kungs pēkšņi var mainīt rūpīgi apdomāto un izsvērto lēmumu? Tāda veida neveikli politiskie manevri var rasties tikai tad, ja vadības groži un ietekmes sviras ir SVEŠAJIEM. Jautājums tikai vai šie SVEŠIE ir partiju apvienības Vienotība iekšienē, vai Krievijas vēstniecībā.

Kurp ejam, Latvija?

Latvijas Institūts, kas tas tāds?

Latvijas Institūts (LI) darbojas jau otro dekādi, tā darbinieku skaits ik gadu pieaug, organizācijai atvēlētais budžets arī (2010. gada budžets jau ir 60 miljoni Ls) un tas atrodas prestižās telpās pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā. Šie ir vienīgie rādītāji, kas raksturo LI. Citu rādītāju nav! Ak, jā, vēl ir LI mājas lapā lasāmas skaistas frāzes par mērķiem, uzdevumiem un funkcijām.

Diemžēl, LI nepilda savas funkcijas. Visu institūta bezdarbību var uzskatīt par nelietderīgu valsts naudas tērēšanu. Kāda jēga poligrāfiskiem materiāliem (LI uzskata, ka tie veido Latvijas tēlu), Latvija korupcijas skandālu un kriminālprocesos iesaistīto politiķu dēļ ir jau iemantojusi "slavu" pasaulē! Nekādi institūta izdoti bukletiņi to neglābs.

Turklāt, valsts finansējumu Latvijas tēla veidošanai un reklamēšanai saņem arī organizācija TAVA un LIAA. Loģisks rodas jautājums: kāpēc vajadzīgs Latvijas Institūts?

Vēlēšanu rezultāti rāda, ka ar novembri Kalniņa kungam būs jāpārsēžās citā krēslā. Varbūt ir pienācis laiks beidzot veikt funkciju auditu LI? Pretējā gadījumā tiks atrasts Kalniņa aizvietotājs un 60 miljoni atkal iztecēs smiltīs…

10. Saeima ievēlēta.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka notikusi mērena varas elites maiņa. Vēlēšanu sakarā ir akcentējami divi pozitīvi momenti:

Pirmkārt, pozitīvs fakts, ka par apmēram 60% tiks mainīts Saeimas deputātu sastāvs – Latvijas politikas asinsritē ir ieplūdušas ‘’jaunas asinis’’.

Otrkārt, vēlēšanas pierādīja, ka ar lielu reklāmas kampaņu nevar pārdot bojātu produktu. NVO un Knab aprēķini liecina, ka PLL par vienu krēslu Saeimā ir samaksājusi apmēram 100 000 Ls un ir līdere politiskās kampaņas izdevumos. Salīdzinājumam, tik pat vietu ieguvušā VL/TB/LNNK – 15 000 Ls.

Tagad starts nākamajam politiskā šaha gājienam – koalīcijas veidošanai.

Tava balss Tavai nākotnei.

Lielā izšķiršanās diena ir klāt. Latvijas nacionālās intereses, lai kļūst par vadmotīvu balss uzticēšanai. Ikvienam jāizvērtē partiju piedāvājums, personālijas un paveiktais. Šobrīd publiskā telpa ir pārblīvēta ar agresīvām politiskās reklāmas kampaņām. 2.oktobrī vēlētājiem jābalso par Latvijas izaugsmi, par savu un savas ģimenes labklājību nevis par solījumiem, kas nav izpildāmi.

Latviešu Lieta.

Vai pēc 2.oktobra ir sagaidāmas pozitīvas izmaiņas Latvijas valstī, mūsu domāšanā un rīcībā? Es ticu, ka ir. Lai tā notiktu, ir beidzamais laiks pārcelties no jādomāšanas, jāsolīšanas, jānogaidīšanas, jādarīšanas un citām jābūšanām pie reāliem darbiem. Daram visu to labo, kas sakrājies sirdī un mutuļo galvā, bet līdz šim visa sliktā iespaidots dusējis. Sākam ar to, ka noticam savu labo domu un darbu piepildījumam. Sākam ar mazumiņu. Lūk, viens ierosinājums, kā mēs varam celt savu nacionālo pašapziņu.

Aicinu Tevi, Tevi un Tevi un Tu vari mudināt arī citus, it visur parakstoties, savam vārdam pievienot vārdu "latvietis". Aicini ikvienu latvieti būt lepnam par latvietību, tāpat kā to darīja latviešu tautiskās atmodas garīgais tēvs Krišjānis Valdemārs*.

Jo dienas, jo arvien vairāk jūtu, ka mēs esam tik ļoti globalizējušies, un es tai skaitā, ka mūsu saknes sāk nokalst. Taču es nevēlos pazaudēt to latviskumu, ko audžu audzēs kopuši manas dzimtas ļaudis. Uz šo domu mani pamudināja, ne tik daudz beidzamā laika politiskās vētras, bet mana laba drauga svaiga atziņa, ka Latvijai kā nacionālai valstij nav nozīmes – atziņa, kurai nespēju piekrist pat draudzības vārdā.

Latviete.

---

* Nezinātājiem: Valdemārs pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja zīmīti "Te dzīvo Valdemārs. Latvietis".

Ceturtā Atmoda.

Tuvojoties vēlēšanām arvien vairāk mediju telpā redzam netīrās veļas mazgāšanu. Cīņa par 100 krēsliem Jēkaba ielā jo dienas, jo kļūst nežēlīgāka. Kompromāti vienai partijai par otru, melu detektors, vecu notikumu nemirstība, krokodila asaras, slēptās noklausīšanās, un daudz citu izdomas bagātu paņēmienu, lai tikai izceltos, pakāptos augstāk un iesoļotu uz četriem gadiem Saeimā. Lūk, tā divu dekāžu garumā ir notikušas cīņas, cīņas starp latviešiem. Un kamēr latvieši bez lepnuma par savu tautību, par savu zemi plūcas savā starpā, tikmēr tie, kas lepojas ar savu - citu nacionalitāti dabū Rīgas atslēgas. Pienācis laiks apzināties, ka tikai lepnums par savām saknēm, saviem tēvu tēviem un cieņa par senču paveikto ir tā vaduguns kas nodrošinās latvietības pastāvēšanu.

Ko darīt, ar ko sākt, lai stiprinātu Tēvzemi! Atbildi sniedz Raivis Dzintars savā tikko kā iznākušajā grāmatā ‘’Ceturtā Atmoda’’. Raivis piedāvā desmit Ceturtās Atmodas likumus, kurus būtu jāievēro katram latvietim:

1. Visur un vienmēr saglabā ticību latviskas un plaukstošas Latvijas idejai!

2. Par savu valsti, zemi un tautu runā labu!

3. Visās jomās veicini savas tautas un valsts neatkarību!

4. Rūpējies par tautas bagātības nodošanu latviešu nākamajām paaudzēm!

5. Kur vien tas iespējams, dod priekšroku latviskajam!

6. Esi draudzīgs pasaulei un vienlaikus stingrs savas tautas aizstāvībā!

7. Ievēro, ka pēc tevis spriež par tavu tautu!

8. Esi atvērts jaunajam, pielāgojot to jau pārbaudītajam!

9. Kopējam dod priekšroku pār individuālo!

10. Turi augstā godā savas tautas stiprākos ļaudis

Uzskatu, ka ievērojot šos likumus mēs varam pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstības vektoru! Tāpēc 2. oktobrī jābalso par tiem, kas rīkojas pēc principa, ka pienākums ir pirms tiesībām. Mostamies!

Paslēpes spēlē arī Latvijas Televīzija.

12. septembris, raidījums De Facto. Sižets no Daugavmalas. Smīkņājošs Mareks Gailītis, LTV ziņu dienesta vadītājs un satraukts Emīls Jakrins, TB/LNNK biedrs un deputāta kandidāts. Sižets pieteikts skaļi ‘’Satiksmes ministra padomnieks Jakrins draudējis Gailītim’’, tomēr pārraidītajā video materiālā neko tādu saskatīt nevar, kaut arī sižetam atvēlētas garas raidlaika minūtes. Tas, ko skatītājs iegūst, ir vien kārtējais pierādījums tam, ka TV ziņās izklaide prevalē pār kvalitatīvu saturu. Ne ko citu skatītājs neiegūst. Tik vien, kā sliktas kvalitātes ierakstu, kurā redzami abi kungi un dzirdamas vien aprautas frāzes. Grūti iedomāties, ka pasaules ziņu kanālu līderes CNN vai BBC tērētu raidlaiku sava darbinieka uzspēlēta godīgumaw demonstrēšanai, bet LTV to var atļauties, jo saņem finansējumu no valsts un no tiem pašiem politiķiem, kuri cīnās par ziņu dienesta labvēlību.

To, ka Latvijas Televīzija ir pakļauta politiķu labvēlībai zina visi un jo īpaši LTV darbinieki. Ne velti mediju eksperti nenogurstoši aicina valdību mainīt LTV finansēšanas kārtību un izskatīt jautājumu par uzraugošās institūcijas funkcijām un atbildību. Kamēr LTV finansējums būs atkarīgs no Saeimas balsojuma, tikmēr LTV ziņu dienests nepēs būt neitrāls. Jakrina saruna ar Gailīti Daugavmalā nav nedz negodīgāka, nedz godīgāka par Gailīša un citas partijas pārstāvja tikšanos piem. Jūrmalā. Viss ir pēc Latvijas politiskās elites spēles noteikumiem.

Parasti paslēpes beidzas ar to, ka spēles dalībniekus atrod vai tiem no slēpņiem jāiznāk pašiem. Šoreiz paslēpties neizdevās Jakrinam. Par viņa rīcību, lai lemj tiesībsargājošās instances, un būtu tikai godīgi, ja tās izmeklētu arī paša ziņu pienesēja darbību, jo iespējams, ka viņš nav tas, kurš meklē, bet tas, kurš slēpjas pats.

Rīgas Laiks ''izģērbj'' Stratēģiskās analīzes komitejas vadītāju jeb Ķīlis ir ''pliks''.

Pēdējo divu gadu laikā Ķīļa kungs ir pozicionējis sevi, kā personu, kas orientējas teju visos mediju darba kārtības jautājumos. Tā vien izskatījās, ka kāds mērķtiecīgi mēģina pārliecināt mūsu sabiedrību, ka Roberts Ķīlis ir Latvijas Orākuls.

Bet 2010. gada septembrī ir situsi patiesības stunda. Žurnālā ‘’Rīgas Laiks’’ lasāma Arņa Rītupa intervija ar antropologu, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli. Intervija parāda īsto Ķīli – familiārs un arogants pseidoeksperts.

Latviju Nedzirdošā Telesabiedrība (LNT)

Bērnībā spēlējām tādu spēli ‘’Kas? Ar ko? Kur? Ko darīja? Un Kas no tā visa beigās sanāca? ‘’ Neviļus šī spēle atausa atmiņā skatoties kārtējo LNT mānekļšovu ‘’Latvija mēs Tevi dzirdam’’. Pieteiktais temats – nopietns – Izglītības sistēma Latvijā, bet ieinteresētā skatītāja guvums - nulle. Ja vien skatītājs nebija sociālo zinātņu students, jo tādā gadījumā loms labs, raidījumā redzētais/dzirdētais var noderēt propogandas pētīšanai.

Interesanti, ka visi studijas viesi jutās gana omulīgi un svarīgi, kaut gan tikai daži bija patiešām saistīti ar izglītības sistēmu un pedagoģiju.

Visa diskusija gaita demonstrēja to, ka paši sarunas dalībnieki nezināja kāds ir sarunas priekšmets un nespēja identificēt problēmu. Līdz ar to, izpalika arī diskusijas nobeiguma un secinājumu. Tirgus laukuma sarunām līdzīgā papļāpāšana televīzijas ēterā ir spogulis raidījuma veidotāju un vadītāja intelektam. Minētā raidījuma sērijās redzētais ir pilnīgs pretstats LNT pašreklāmās un raidījuma nosaukumā paustajam. Raidījumā netiek meklēti risinājumi problēmām, netiek uzklausīti ekspertu viedokļi/ieteikumi. Neviens nedzird ko sabiedrība saka. Un pat vairāk, raidījuma dalībnieki nedzird viens otru.

Kas? PLL AĢITATORI

Ar ko? AR BURKOVSKI

Kur? ELIJAS IELĀ

Ko darīja? PAŠAPMIERINĀJĀS

Un kas no tā visa beigās sanāca? LATVIJU NEDZIRDOŠĀ TELESABIEDRĪBA

Mīkstie līderi no Cietās partijas

Vakar, 3.septembrī, LTV 100.panta preses kluba diskusijā uzstājās politiskās reklāmas saukļa CIETI īpašnieces apvienības PLL pārstāvji.

Studijā pretī žurnālistiem sēdās PLL sarakstu līderi: M.Riekstiņš (Nr3 Rīgā), A.Šlesers (Nr1 Rīgā) un A.Šķēle (Nr.1 Zemgalē). PLL uzvedība un atbildes izskatījās nepārliecinoši un mīksti. Par to, ka minēto dalībnieku uzstāšanās bija vārga liecina: 1) piedalās trīs līderi, bet atbilžu iniciatīvu pārsvarā uzņemās viens; 2) uz konkrēti A.Šķēlem uzdoto jautājumu par melu detekoru pats Šķēles kungs neatbild, tikai mīksti smaida; 3) Un te talkā nāk Viņš! Jā, kurš gan cits? Šlesers! Bet... šis pašprezentētais Šķēles ''advokāts'' sarunāja nepārdomātas lietas un ļoti iespējams, ka tādejādi būs motivējis Parādnieku nākamajam solim - iesniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu.

Kandidātu līderi Vizdemē

Līderu debates Valmierā, 31. augustā '10, bija kā lakmusa papīrītis kandidātu inteliģencei, nosvērtībai un godam.

Dombrovskis - vienkārši un pārliecinoši izklastīja savu redzējumu. Tomēr pārpilnībā lietotie populārie jēdzieni fiskalā konsolidācija, finanšu izlīdzināšanas fonds, vienas pieturas aģentūra, vidējā termiņa prioritārās pamatnostadnes, kohēzijas fondi u.c. diezin vai bija saprotami vidējam statistiskajam Latvietim.

Ulmanis – nepārliecinoši. Retorikā standarfrāzes un taisnošanās par partijas kļūdām pagātnē.

Klementjevs un Ādamsons – abi sacentās par vakara lielākā jokotāja titulu. Šķiet auditorijai tas patika, jo bija gan smiekli, gan aplausi. Bet vai āksts var kļūt par politiķi?

Dūklavs – ieturēja ZZS līniju: korektums pret politiskajiem konkurentiem un nekonkrētība atbildēs.

Dzintars – kaismīgs ideālists un goda vīrs. Redzot, ka eksprezidentam Ulmaņa kungam kļūst grūti atbildēt, veikli pāradresēja jautājumu citam debašu dalībniekam. Viņam var paredzēt spožu politiķa nākotni.

Kopumā vērtējot līderu debates Vidzemē un Zemgalē, nākas secināt, ka pārliecinošākās atbildes un līdzsvarotākā uzstāšanās ir apvienības Visu Latvijai/TB/LNNK līderiem.

Pēc nedēļas debates Latgalē. Kurš politiskais spēks dominēs tur?

Melu Detektors vai jauns pseidorealitātes šovs

Pirms nedēļas notika 10.Saeimas vēlēšanu kandidātu publiskās debates. Imants Parādnieks, Visu Latvijai līdzpriekšsēdētājs un nacionālās apvienības VL/TB/LNNK Zemgales apgabala deputātu kandidāts savam politiskajam pretiniekam Andrim Šķēlem, apvienības PLL deputātu kandidātam piedāvāja līdz vēlēšanām kopīgi iziet Godīguma pārbaudi – melu detektoru. Izšķirties par šādu soli Parādnieku motivējuši gan publiskajā telpā izskanējušie, gan Zemgales vēlētāju daudzkārt izteiktie pārmetumi par politiķu negodīgumu un savtīgumu, visbiežāk, kā neuzticības piemēru minot Šķēles kungu, un norādot to, kā galveno iemeslu nebalsot par savas Tēvzemes likteni. „Mēs nebalsosim ne par vecajiem, ne par jaunajiem!”. Lai apliecinātu savu godīgumu Andris Šķēle sākotnēji izvairīgi, taču pieņēma Imanta Parādnieka piedāvājumu kopīgi stāties melu detektora priekšā.

Turpinājums sekos... bet kad un kādā kvalitātē? Vai sabiedrībai tiek gatavots jauns izklaides veids?

Politiskās debates vai agresijas mācībstunda

Vakardien LNT rīkoja skaļi un plaši pieteikto politisko debašu pasākumu Jelgavā. Telekompānijas pasludinātais mērķis - dod iespēju vēlētājiem uzzināt partiju ideoloģijas, programmas un tuvāk iepazīties ar kandidātiem. LNT savos raidījumos un ziņās sludināja, ka ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties pasākumā un klātienē uzdod jautājumus.

Diemžēl sabiedrībā valda patiess nogurums no politikas un arī no mediju radītā informatīvā trokšņa. Tas arī pilnībā likvidējis iedzīvotāju vēlmi būt aktīviem pilsoņiem un piedalīties šāda veida pasākumā.

LNT, kā jau komercmedijs, šo problēmu ātri atrisināja. Dienu pirms noteiktā pasākuma izsludinot partijām, ka katra no tām drīkst uz debatēm ieaicināt 50 savus atbalstītājus. Zāle pārpildīta netapa arī pēc šada viltus interesentu piesaistīšanas akta, bet debašu vietā klātesošajiem tika pasniegta agresivitātes mācībstunda. Auditorija savā starpā apspriedās par dzirdēto, izkliedza neapmierinājumu par pausto viedokli, dauzīja kājas, sita plaukstas. Dažbrīd troksnis bija tik liels, ka vienīgais ieguvums zālē esošajiem bija baudīt prožektoru radīto siltumu un žurnālistu glīti terptās muguras, jo dzirdēt debates nebija iespējams.

Pēc divu stundu spriedzes uz skatuves un politisko karsējdalībnieku neadekvātās uzvedības zālē var veikt secinājumu, ka minētais pasākums ir viss kas cits, tikai ne politiskās debates. Drīzāk instruments savstarpēja naida vairošanai un agresīvas uzvedības praktizēšanai.

Latviskā identitāte.

Trešdien LTV atsāka raidījumu ciklu ''Kas notiek Latvijā?''. Pieteiktā tēma (Politisko partiju programmas) aktuāla un raidījuma dalībnieki (Kolmane, Dravnieks, Žagars, Kruks, Ikstens, Pujats) viesa cerību, ka diskusija būs kvalitatīva un jēgpilna. Diemžēl sanāca atkal čiks.

TV raidījuma kvalitātes pamatu veido ne tikai pieteiktā problēmjautājuma aktualitāte un sarunu partneru kompetence, bet arī moderators, respektīvi, žurnālists. Tā nu atkal ''tika uzkāpts uz vecā grābekļa''. God.Dombura kungam neizdodas atvērt sarunu dalībniekus un neizdodas uzķert viesu izteikto ideju stīgu. Diemžēl. Un te, gluži vietā Kruka kunga uzdotais jautājums: ''Kas ir latvietība?''. Profesors uzreiz centās rast arī atbildi. Izvērtējot partiju programmu formulējumus tika secināts, ka nespēja formulēt domas, nespēja argumentēt un nespēja izteikties ir mūs raksturojošas pazīmes. Varbūt tā arī ir latvietība? Te jāpiebilst, ka augstāk minētajam ir turpinājums - mēs nespējam arī dzirdēt, klausīties. To pierādīja žurnālista Dombura attieksme pret diskusijas dalībniekiem. Raidījuma gaitā ik pa brīdim tika izteiktas interesantas atziņas un ''nepieradināti'' viedokļi, bet Dombura kungs tos nesadzirdēja, jo dzirdēja tikai sevi...