Tautas Partijas politiskā impotence.

17. marts pasaulē ir Svētā Patrika diena, Latvijā šajā dienā savu politisko ''svētumu'' nospēlēja Tautas partija.

Marksa un Engelsa atstātajā mantojumā ar politikas jēdzienu tiek apzīmēta grupu un šķiru cīņa par savu interešu īstenošanu valsts pārvaldīšanā. Savukārt, valsts pārvaldīšana nozīmē mērķtiecīgu un ilgtspējīgu valsts attīstības un labklājības nodrošināšanu.

Tautas partija ar savu demonstratīvo aiziešanu no valdības ir devusi kārtējo signālu sabiedrībai, ka Latvijā ir bezatbildīgi politiķi, neprognozējama politiskā vide un līdz ar to, neparedzama ekonomiskā situācija nākotnē.

Tautas Partijai ir bijusi iespēja nodoties mērķtiecīgai valsts attīstības un labklājības nodrošināšanai daudzu gadu garumā. TP pārvaldīto ministriju (piem. Veselības un Reģionālo lietu) sfērās notiekošais rada šaubas par minēto jomu pārzināšanu un efektīvu pārvaldīšanu.

A.Šķēles mēģinājumi sabiedrībai iestāstīt (skat. www.kasnotieklatvija.lv no 17.03.2010), ka TP rīcība (aiziešana no valdības) ir pretspars Premjerministra nekompetencei ir jāvērtē, kā TP politiskās impotences evidence.

Informācijas producētājs Neo no 4ATA

Smits darbā ‘’Tautu Bagātība’’(1776) nacionālo labklājību definēja kā patēriņa preces un ieguldīto darbu tās ražošanā. Smits, atšķirībā no tolaik plaši izplatītajām ekonomikas teorijām, par ekonomiskā uzplaukuma cēloni uzskatīja brīvo tirgu, kur visu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Mūsdienu informācijas brīvās plūsmas teorija (Mowlana) iemieso šo Smita koncepciju. Tā akcentē informācijas plūsmu konkurenci tirgū. Šajā kontekstā visbūtiskākais ir informācijas kā preces koncepts. Informācijas laikmetā no informācijas producēšanas un distribūcijas ir atkarīga ražošana, nacionālā labklājība un …. valdošās elites varenība. Neo (ne)darbu panākumi parāda, ka ir pieprasījums pēc VID EDS (ne)glabātās informācijas. Ik pa laikam nopludinātās informatīvas drupačas aktivizē gan drošības iestādes, gan pilsonisko sabiedrību, gan politiķus. Pienācis laiks būt uzmanīgiem! Jo mūsdienās vara ir tiem, kuri producē vai apstrāda informāciju.