LIVE RĪGAS DOME

Izskatās, ka Rīgas Domes finansēta reklāmas kampaņa LIVE RIGA ir sasniegusi kulmināciju, turklāt ar papildefektiem - LIVE RĪGAS DOME.

RD sēde, kurā tika apstiprināts nākamā gada budžets, demonstrēja deputātu attieksmi un ''politiskās virtuves'' ikdienu. Pilsētas mēra un vicemēra savstarpējā rupjus vārdus saturošā saruna bija pārliecinoša. Tā pārliecina, ka daudzi RD apspriežamie jautājumi ir neskaidri/neizprotami/nesvarīgi. Arī opozīcija pārliecināja, ka darbs RD ir kaut kas līdzīgs izklaidei.

Šobrīd publiskajā telpā sākušās diskusijas par to, ka mēram jāatkāpjas. Virkne portālu veic aptaujas par minēto jautājumu. Jā, ir mums deputāti ar intelektuālajām limitācijām, bet vēlētājs to zināja vēl pirms šī gadījuma. Un to zin arī paši deputāti, gan tie, kas Rīgas Domē, gan tie, kas Saeimā. Ne velti 15. decembrī Saeimā tika lasīta lekcija par necenzēto leksiku un tās ētiskajiem aspektiem, taču no 100 deputātiem tikai desmits uzskatīja to par būtisku izpratnes priekšmetu. Iespējams, ja Ušakova kungs būtu apmeklējis Profesores Kursītes lekciju, domes sēdes translācija neizpelnītos tik plašu rezonansi. Rīgas mēra neformālā leksika mani pārliecināja, ka pilsētas dome nestrādā rīdzinieku labā.... un atklāts paliek jautājums ''Kam un/vai kā labā tā strādā?''

Domāju, ka LIVE RĪGAS DOME gadījums ''apsnigs'', respektīvi, beigsies ne ar ko. Gluži tā pat, kā Lagzdiņa (TP) rupjā žesta gadījums. Rupjība, arogance un politiskā bezatbildība - diemžēl tā ir LV politiskās komunikācijas ikdiena.

Žurnālistikas un Politiskā Mārketinga Simbioze.

Latvijas mediju telpā novērojama profesionālās žurnālistikas transformācija. Un runa nav par drukāto mediju norietu un ziņu istabu uzplaukumu, bet gan par žurnālistikas pasivitāti, dzeltenumu un pērkamību. Pēdējo pāris mēnešu pseidonotikumu plašā publicitāte norāda, ka Latvijas žurnālistikā ir nopietnas problēmas:

Vispārejais dzeltenīgums.

Slinkums avotu ticamības un faktu patiesuma pārbaudei.

Pakļaušanās mediju īpašnieku ideoloģiskajam uzstādījumam.

Vispārējais mediju telpas dzeltenīgums un slinkums manifestējās brīdī, kad Tele2 noorganizēja ‘’Māla bedres’’ pasākumu. Žurnālisti ‘’apēda’’ visu ko Tele2 servēja. Savukārt nekritiskais un vienveidīgais ‘’Šķēles vizīte MK’’atspoguļojums norāda gan uz žurnālistu slinkumu pašiem veidot dienas kārtību, gan uz paklausību naudas devējam. Minētais pseidonotikums tika aprakstīts, vizualizēts un iemūžināts visos TV, radio ziņu blokos un nacionālajos laikrakstos. Vienīgais izņēmums bija TV3 ziņas, kur precīzi tika norādīts, ka TP līderis nav izteicis nevienu konkrētu priekšlikumu. Principā TV3 drosmīgi ir pateikuši, ka ‘’karalis ir pliks’’.

Izvērtējot Latvijas mediju telpā atspoguļotos notikumus, to kvantitāti un informācijas jēgas inflaciju nākas secināt, ka žurnālistika un politiskais mārketings darbojas abpusējā izdevīguma labā. Pirmiem iespēja pastāvēt, otriem – iespēja pārliecināt.