LIVE RĪGAS DOME

Izskatās, ka Rīgas Domes finansēta reklāmas kampaņa LIVE RIGA ir sasniegusi kulmināciju, turklāt ar papildefektiem - LIVE RĪGAS DOME.

RD sēde, kurā tika apstiprināts nākamā gada budžets, demonstrēja deputātu attieksmi un ''politiskās virtuves'' ikdienu. Pilsētas mēra un vicemēra savstarpējā rupjus vārdus saturošā saruna bija pārliecinoša. Tā pārliecina, ka daudzi RD apspriežamie jautājumi ir neskaidri/neizprotami/nesvarīgi. Arī opozīcija pārliecināja, ka darbs RD ir kaut kas līdzīgs izklaidei.

Šobrīd publiskajā telpā sākušās diskusijas par to, ka mēram jāatkāpjas. Virkne portālu veic aptaujas par minēto jautājumu. Jā, ir mums deputāti ar intelektuālajām limitācijām, bet vēlētājs to zināja vēl pirms šī gadījuma. Un to zin arī paši deputāti, gan tie, kas Rīgas Domē, gan tie, kas Saeimā. Ne velti 15. decembrī Saeimā tika lasīta lekcija par necenzēto leksiku un tās ētiskajiem aspektiem, taču no 100 deputātiem tikai desmits uzskatīja to par būtisku izpratnes priekšmetu. Iespējams, ja Ušakova kungs būtu apmeklējis Profesores Kursītes lekciju, domes sēdes translācija neizpelnītos tik plašu rezonansi. Rīgas mēra neformālā leksika mani pārliecināja, ka pilsētas dome nestrādā rīdzinieku labā.... un atklāts paliek jautājums ''Kam un/vai kā labā tā strādā?''

Domāju, ka LIVE RĪGAS DOME gadījums ''apsnigs'', respektīvi, beigsies ne ar ko. Gluži tā pat, kā Lagzdiņa (TP) rupjā žesta gadījums. Rupjība, arogance un politiskā bezatbildība - diemžēl tā ir LV politiskās komunikācijas ikdiena.

Žurnālistikas un Politiskā Mārketinga Simbioze.

Latvijas mediju telpā novērojama profesionālās žurnālistikas transformācija. Un runa nav par drukāto mediju norietu un ziņu istabu uzplaukumu, bet gan par žurnālistikas pasivitāti, dzeltenumu un pērkamību. Pēdējo pāris mēnešu pseidonotikumu plašā publicitāte norāda, ka Latvijas žurnālistikā ir nopietnas problēmas:

Vispārejais dzeltenīgums.

Slinkums avotu ticamības un faktu patiesuma pārbaudei.

Pakļaušanās mediju īpašnieku ideoloģiskajam uzstādījumam.

Vispārējais mediju telpas dzeltenīgums un slinkums manifestējās brīdī, kad Tele2 noorganizēja ‘’Māla bedres’’ pasākumu. Žurnālisti ‘’apēda’’ visu ko Tele2 servēja. Savukārt nekritiskais un vienveidīgais ‘’Šķēles vizīte MK’’atspoguļojums norāda gan uz žurnālistu slinkumu pašiem veidot dienas kārtību, gan uz paklausību naudas devējam. Minētais pseidonotikums tika aprakstīts, vizualizēts un iemūžināts visos TV, radio ziņu blokos un nacionālajos laikrakstos. Vienīgais izņēmums bija TV3 ziņas, kur precīzi tika norādīts, ka TP līderis nav izteicis nevienu konkrētu priekšlikumu. Principā TV3 drosmīgi ir pateikuši, ka ‘’karalis ir pliks’’.

Izvērtējot Latvijas mediju telpā atspoguļotos notikumus, to kvantitāti un informācijas jēgas inflaciju nākas secināt, ka žurnālistika un politiskais mārketings darbojas abpusējā izdevīguma labā. Pirmiem iespēja pastāvēt, otriem – iespēja pārliecināt.

Par Latviju skaistu un kulturālu!

Latvijas kultūru skārusi krīze. Politķi manipulē ar kultūras jēdzienu un atsakās iedziļināties/izprast/risināt tos jautājumus, kas saistīti ar tās esamību, pastāvēšanu un attīstību. Nav finansējuma teātriem, kino nozarei, literārajiem izdevumiem, kultūras pasākumiem. IR nauda sporta klubiem, kuros politiķi ir līdzīpašnieki un sporta veidiem, kuros darbojas politiķu atvases, un IR nauda sadrumstalotām, bezmērķīgām reklāmas aktivitātēm, kas it kā veido Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Lielākais paradokss, ka tieši KULTŪRAS CILVĒKI ir vislieliskākie, visuzticamākie, vispārliecinošākie Latvijas valsts popularizētāji pasaulē. Latvijas vārds globālajā telpā parādās pateicoties panākumiem kultūras jomā. Taču politiskajai elitei nav atmiņas un nav mērķtiecīgas programmas valsts attīstībai un ilgtspējai. Rīgas Domes ieplānotais finansējums Rīgas popularizēšanas reklāmas aktivitātēm, ir spilgts pierādījums nevalstiskai domāšanai. Minētais finansējums spētu nodrošināt izdevuma ‘’Karogs’’ pastāvēšanu divu gadu garumā. Un tas, savukārt, nodrošinātu mūsu kultūras, mūsu valodas un mūsu Latvijas pastāvēšanu. Zīmīgi, ka šajā laikā, kad kultūra Latvijā ir pabērna lomā, mūsu kaimiņzemē – Zviedrijā, kultūrai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un tā ir ar papildus pievienoto vērtību. No šī gada rudens Zviedrijā tiek uzsākts pilotprojekts – ārstēšanas metode ar kultūras aktivitātēm (Skat. Internetā http://www.thelocal.se/23186/20091110/ ).

Vienīgi kultūra ir tā vēstījuma forma, kuru var, un vajag, izmantot starptautiskās komunikācijas nolūkos, tādejādi apliecinot Latvijas unikalitāti, veiksmīgo attīstību un skaistumu.

Rīgas kreisā roka jeb 1/3 rīdzinieku nobalso par SC.

Reklāma, runāšana mēlēs, klaigāšana TV diskusijās, reitingi un melnā propoganda tas viss atstājis iespaidu uz vēlētāju, kā rezultātā letālu iznākumu piedzīvojušas TP, LSDP un TB/LNNK politiskās idejas. Triumfē SC un PS! Ekstāzē par Šleseru gar zemi krīt un mēlēs kliedz Ļedajevs ar sekotājiem! Uzvaras prieks JL. 

Procentuālais sadalījums starp četrām partijām ir skaidrs. Tagad uzmanības centrā mēra krēsls. 

                                     

Laiks, kas mūs izaicina.

To var sacit par šodienu - 6. jūniju. Izaicinājums saprātam, pārliecībai un katra līdzdalībai LV panākumu veicināšanai Eiropā un Dzimtenē!  

Lūkojot Pašvaldību vēlēšanu politisko partiju cīņu un milzīgos naudas tēriņus reklāmai, var paredzēt, ka: 

A) nostrādās ''politisko aitu'' (apzīmējums no J.Dimitra izstādes) princips un tiks ievēlēti tie, pret kuru darbībām iestājās Lietussargu revolūcijas un 13. janvāra protesta dalībnieki, 

B) nostrādās veselais saprāts un racionālā pieeja, kā rezultātā dažām partijām šīs būs bijušas pašnāvības vēlēšanas.

Manuprāt mūsu sabiedrība ir atmodusies! Ticu, ka uz vēlēšanām dosies Cilvēki, savukārt aitas, lai paliek pļavās!  

Vai priekšvēlēšanu reklāmas pārliecina?

Dzīve LV pilsētās, novados un pagastos ar š.g. 24 nedēļu būs citāda. Sabiedrības kopīgais noskaņojums un politiskās uzticības kapitāls rezultēsies pašvaldību vēlēšanu iznākumā. 

Šobrīd, dienu pirms galīgās politiskās izšķiršanās gribas jautāt ''Kādi mēs esam? Vai esam gana stipri un racionāli vai esam masa ar ko viegli manipulēt?''

Daudzas partijas, kas RD strādājušas līdz šim, ir izvēlējušās uzrunāt vēlētājus caur iebiedēšanu. Piem. ''Uz ko tēmē SC ?'', ''Kurš gan cits?'' utt. Turklāt to pavada milzīga reklāmsolījumu atspoguļošanas intensitāte medijos. Visapkārt valda solījumu izkliegšanas troksnis. Ir partijas, kas spēlē uz visu banku un to var saprast, jo  batjkām, jūrmalgeitas shēmotājiem un mākoņvīriņiem ir hroniska vajadzība pēc varas, kā instrumenta savas un sev pietuvināto labklājības nodrošināšanai.  

Ir cerība, ka līdz šim pie varas esošo partiju reklāmu veidotais troksnis izraisīs pretēju efektu - pārliecinās balsot par citiem, tiem, kas pret korupciju un par citādu politiku.

Reklāma vienmēr pārliecina: pirkt vai nepirkt!  

Limitēsim politiskās koordinācijas kļūdu! Piedalīsimies 6. jūnija vēlēšanās!

Beidzamie aptauju resultāti liecina, ka apmēram 20% elektorāta negrasās izmantot savas tiesības – balsot! Socioloģisko aptauju datus var uzskatīt par mūsu sabiedrības mentālās veselības spoguli.  Bet kā zināms veselības uzlabojums atkarīgs no katra paša vēlmes izveseļoties! Katram no mums ir jāapzinās atbildība par savu vietu Latvijā un nākotnes Latviju. 

Cerams, ka 6dienas rīts nāks ar skaidru apziņu, ka tikai mūsu pašu rokās ir mainīt politiskos procesus pilsētā un valstī, veicināt valstiski domājošu politiķu uzvaru vēlēšanās!

Ir jāiet un jābalso! Jābalso par tiem, kuriem ticam, turklāt neskatoties uz partiju reitingiem. Ja mēs sekosim reitingiem, tad sekmēsim politiskās koordinācijas kļūdu. Šāda kļūda var rasties tad, kad katrs indivīds domājot ka līdzīgi rīkojas citi indivīdi, akli seko aptauju datiem un balso par tiem, kas uz doto brīdi ir topā. (Iedomāsimies, ka par partijām kuras ir zem 5 % barjeras gribētu balsot simtiem tūkstoši vēlētāju. Katrs atsevisķi saredz sevi kā vienu, bet kopā….. kopā to ir simtiem tūkstoši, varbūt miljons, varbūt vēl vairāk. Un tas nozīmē, ka katra balss ir svarīga!) Tāpēc būsim pilsoniski atbildīgi un politiski aktīvi, balsosim par tiem, kuriem uzticamies! 

 

Priekšvēlēšanu aģitācijas tirānija.

Tik bezgala daudz pasakainu solījumu skaistai dzīvei pēc vēlēšanām. Un to sola atkal tie, kam pieredze solīšanā, bet ne valstiski atbildīgā strādāšanā. Pārspīlētākie solījumi un agresīvākā reklāmas kampaņa ir tieši tiem politiskajiem spēkiem, kas sekmējuši mūsu valsts nokļūšanu SVF aizdevuma jūgā. Tie kandidāti, kas pārstāv partijas kuras ilgu laiku bijušas opozīcijā ir izsvērtāki un racionālāki savās priekšvēlēšanu uzrunās un aktivitātēs. 

Ko mēs kā vēlētāji varam darīt, lai Latvijā būtu zaļi jaunie laiki ar pilsonisku saskanu citai politikai? Pirmkārt, kritiski izvērtēt iepriekšējo pašvaldību veikumu. Otrkārt, bezkaislīgi izanalizēt partiju programmas. Treškārt, ar izslēgšanas metodi atlasīt trīs politiskos spēkus kuriem uzticaties. Ceturtkārt, izvērtēt jūsu uzticību guvušo partiju komunikāciju publiskajā telpā. Valstiski domājošs politiķis:

-  ir drosmīgs, bet ne agresīvs,

-  ir pārliecinošs, bet ne uzbāzīgs, 

-  ir gatavs atbildēt uz jautājumiem, bet nevis izvairās no tiem.

Un gala rezultātā jums jāizšķiras par vienu politisko partiju! Par to arī jābalso! 

Sena paruna vēsta, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās! Glābsim mūsu Latviju balsojot par politiķiem, kas ir inteliģenti, kompetenti un ciena savas valsts iedzīvotājus! 

Par vienotu pilsonisku saskaņu citas politikas izvēlē jauno laiku zaļā Latvijā!

Vai var uzticēies A.Ēķa vadītajai telesabiedrībai LNT ?

Pie mums LV nu atlikušas tikai trīs dienas līdz brīdim, kad  sāksies lielā balsu skaitīšana. Spriedze jūtama ne tikai politiķu refleksijās, bet arī žurnālistu aktivitātēs un pat sabiedrības gaidās. Šobrīd izskatās, ka tieši politiskā komunikācija ir vienīgais dzinulis LV ekonomikai.

Viss būtu labi, (jo kā saka Rimševica kungs - ekonomika ir jāsilda) ja tikai sabiedrība saņemtu objektīvu un patiesu informāciju. Diemžēl vērojot mūsu medijus, gan drukātos izdevumus, gan elektroniskos saziņas līdzekļus, atklājas aina, ka vēlēšanu aģitācija ir negodīga, respektīvi, daži politiskie spēki nodarbojas ar sabiedrības maldināšanu un kropļo mediju nozares darbības principus. Spilgts piemērs ir LNT 1.jūnija vakara raidījums ''Vēlēšanas '09'', kuru NEvadīja žurnālists Burkovskis. Minēto raidījumu var vērtēt no trijiem aspektiem: 1) žurnālistikas profesionalitātes, 2) politiskās diskusijas kvalitātes un 3) medija sociālās atbildības. 

Analizējot Burkovska uzstāšanās stilu nākas secināt, ka pie mums LV ir parādījies jauns tiešraides veidošanas stils - brīva arēna BEZnoteikumu, BEZētikas, BEZargumentu, BEZatbildības klaigāšanai TV kameras priekšā. Principā tirgus! Gan fiziskā, gan ekonomiskā nozīmē. Skumji, ka Burkovskis tādejādi grauj uzticību žurnālistikai kopumā. 

Vērtējot politiķu uzstāšanos nekādi pārsteigumi nebija. Ir mūsu mēra kandidātu vidū valstiski domājoši un inteliģenti politiķi un, protams, ir arī savtīgi, aroganti un populistiski cilvēciņi. Un to kurš ir kurš skatītāji varēja labi saprasts.

Runājot par trešo aspektu atliek secināt, ka televīzija kura pieļauj nekvalitatīvu, neprofesionālu diskusiju drīzumā paliks bez skatītājiem. Savukārt lobējot konkrēta politiskā spēka dominēšanu ekrānos tiek zaudēta auditorijas uzticība minētā kanāla objektivitātei informācijas sniegšanā. 

Lūkosim ko vēl telepaplātē pasniegs LNT.