Thursday 23 September 2010

Latviešu Lieta.

Vai pēc 2.oktobra ir sagaidāmas pozitīvas izmaiņas Latvijas valstī, mūsu domāšanā un rīcībā? Es ticu, ka ir. Lai tā notiktu, ir beidzamais laiks pārcelties no jādomāšanas, jāsolīšanas, jānogaidīšanas, jādarīšanas un citām jābūšanām pie reāliem darbiem. Daram visu to labo, kas sakrājies sirdī un mutuļo galvā, bet līdz šim visa sliktā iespaidots dusējis. Sākam ar to, ka noticam savu labo domu un darbu piepildījumam. Sākam ar mazumiņu. Lūk, viens ierosinājums, kā mēs varam celt savu nacionālo pašapziņu.

Aicinu Tevi, Tevi un Tevi un Tu vari mudināt arī citus, it visur parakstoties, savam vārdam pievienot vārdu "latvietis". Aicini ikvienu latvieti būt lepnam par latvietību, tāpat kā to darīja latviešu tautiskās atmodas garīgais tēvs Krišjānis Valdemārs*.

Jo dienas, jo arvien vairāk jūtu, ka mēs esam tik ļoti globalizējušies, un es tai skaitā, ka mūsu saknes sāk nokalst. Taču es nevēlos pazaudēt to latviskumu, ko audžu audzēs kopuši manas dzimtas ļaudis. Uz šo domu mani pamudināja, ne tik daudz beidzamā laika politiskās vētras, bet mana laba drauga svaiga atziņa, ka Latvijai kā nacionālai valstij nav nozīmes – atziņa, kurai nespēju piekrist pat draudzības vārdā.

Latviete.

* Nezinātājiem: Valdemārs pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja zīmīti "Te dzīvo Valdemārs. Latvietis".

Friday 17 September 2010

Ceturtā Atmoda.

Tuvojoties vēlēšanām arvien vairāk mediju telpā redzam netīrās veļas mazgāšanu. Cīņa par 100 krēsliem Jēkaba ielā jo dienas, jo kļūst nežēlīgāka. Kompromāti vienai partijai par otru, melu detektors, vecu notikumu nemirstība, krokodila asaras, slēptās noklausīšanās, un daudz citu izdomas bagātu paņēmienu, lai tikai izceltos, pakāptos augstāk un iesoļotu uz četriem gadiem Saeimā. Lūk, tā divu dekāžu garumā ir notikušas cīņas, cīņas starp latviešiem. Un kamēr latvieši bez lepnuma par savu tautību, par savu zemi plūcas savā starpā, tikmēr tie, kas lepojas ar savu - citu nacionalitāti dabū Rīgas atslēgas. Pienācis laiks apzināties, ka tikai lepnums par savām saknēm, saviem tēvu tēviem un cieņa par senču paveikto ir tā vaduguns kas nodrošinās latvietības pastāvēšanu.
Ko darīt, ar ko sākt, lai stiprinātu Tēvzemi! Atbildi sniedz Raivis Dzintars savā tikko kā iznākušajā grāmatā ‘’Ceturtā Atmoda’’. Raivis piedāvā desmit Ceturtās Atmodas likumus, kurus būtu jāievēro katram latvietim:
1. Visur un vienmēr saglabā ticību latviskas un plaukstošas Latvijas idejai!
2. Par savu valsti, zemi un tautu runā labu!
3. Visās jomās veicini savas tautas un valsts neatkarību!
4. Rūpējies par tautas bagātības nodošanu latviešu nākamajām paaudzēm!
5. Kur vien tas iespējams, dod priekšroku latviskajam!
6. Esi draudzīgs pasaulei un vienlaikus stingrs savas tautas aizstāvībā!
7. Ievēro, ka pēc tevis spriež par tavu tautu!
8. Esi atvērts jaunajam, pielāgojot to jau pārbaudītajam!
9. Kopējam dod priekšroku pār individuālo!
10. Turi augstā godā savas tautas stiprākos ļaudis

Uzskatu, ka ievērojot šos likumus mēs varam pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstības vektoru! Tāpēc 2. oktobrī jābalso par tiem, kas rīkojas pēc principa, ka pienākums ir pirms tiesībām. Mostamies!

Tuesday 14 September 2010

Paslēpes spēlē arī Latvijas Televīzija.

12. septembris, raidījums De Facto. Sižets no Daugavmalas. Smīkņājošs Mareks Gailītis, LTV ziņu dienesta vadītājs un satraukts Emīls Jakrins, TB/LNNK biedrs un deputāta kandidāts. Sižets pieteikts skaļi ‘’Satiksmes ministra padomnieks Jakrins draudējis Gailītim’’, tomēr pārraidītajā video materiālā neko tādu saskatīt nevar, kaut arī sižetam atvēlētas garas raidlaika minūtes. Tas, ko skatītājs iegūst, ir vien kārtējais pierādījums tam, ka TV ziņās izklaide prevalē pār kvalitatīvu saturu. Ne ko citu skatītājs neiegūst. Tik vien, kā sliktas kvalitātes ierakstu, kurā redzami abi kungi un dzirdamas vien aprautas frāzes. Grūti iedomāties, ka pasaules ziņu kanālu līderes CNN vai BBC tērētu raidlaiku sava darbinieka uzspēlēta godīgumaw demonstrēšanai, bet LTV to var atļauties, jo saņem finansējumu no valsts un no tiem pašiem politiķiem, kuri cīnās par ziņu dienesta labvēlību.

To, ka Latvijas Televīzija ir pakļauta politiķu labvēlībai zina visi un jo īpaši LTV darbinieki. Ne velti mediju eksperti nenogurstoši aicina valdību mainīt LTV finansēšanas kārtību un izskatīt jautājumu par uzraugošās institūcijas funkcijām un atbildību. Kamēr LTV finansējums būs atkarīgs no Saeimas balsojuma, tikmēr LTV ziņu dienests nepēs būt neitrāls. Jakrina saruna ar Gailīti Daugavmalā nav nedz negodīgāka, nedz godīgāka par Gailīša un citas partijas pārstāvja tikšanos piem. Jūrmalā. Viss ir pēc Latvijas politiskās elites spēles noteikumiem.

Parasti paslēpes beidzas ar to, ka spēles dalībniekus atrod vai tiem no slēpņiem jāiznāk pašiem. Šoreiz paslēpties neizdevās Jakrinam. Par viņa rīcību, lai lemj tiesībsargājošās instances, un būtu tikai godīgi, ja tās izmeklētu arī paša ziņu pienesēja darbību, jo iespējams, ka viņš nav tas, kurš meklē, bet tas, kurš slēpjas pats.

Friday 10 September 2010

Rīgas Laiks ''izģērbj'' Stratēģiskās analīzes komitejas vadītāju jeb Ķīlis ir ''pliks''.

Pēdējo divu gadu laikā Ķīļa kungs ir pozicionējis sevi, kā personu, kas orientējas teju visos mediju darba kārtības jautājumos. Tā vien izskatījās, ka kāds mērķtiecīgi mēģina pārliecināt mūsu sabiedrību, ka Roberts Ķīlis ir Latvijas Orākuls.

Bet 2010. gada septembrī ir situsi patiesības stunda. Žurnālā ‘’Rīgas Laiks’’ lasāma Arņa Rītupa intervija ar antropologu, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli. Intervija parāda īsto Ķīli – familiārs un arogants pseidoeksperts.

Tuesday 7 September 2010

Latviju Nedzirdošā Telesabiedrība (LNT)

Bērnībā spēlējām tādu spēli ‘’Kas? Ar ko? Kur? Ko darīja? Un Kas no tā visa beigās sanāca? ‘’ Neviļus šī spēle atausa atmiņā skatoties kārtējo LNT mānekļšovu ‘’Latvija mēs Tevi dzirdam’’. Pieteiktais temats – nopietns – Izglītības sistēma Latvijā, bet ieinteresētā skatītāja guvums - nulle. Ja vien skatītājs nebija sociālo zinātņu students, jo tādā gadījumā loms labs, raidījumā redzētais/dzirdētais var noderēt propogandas pētīšanai.

Interesanti, ka visi studijas viesi jutās gana omulīgi un svarīgi, kaut gan tikai daži bija patiešām saistīti ar izglītības sistēmu un pedagoģiju.

Visa diskusija gaita demonstrēja to, ka paši sarunas dalībnieki nezināja kāds ir sarunas priekšmets un nespēja identificēt problēmu. Līdz ar to, izpalika arī diskusijas nobeiguma un secinājumu. Tirgus laukuma sarunām līdzīgā papļāpāšana televīzijas ēterā ir spogulis raidījuma veidotāju un vadītāja intelektam. Minētā raidījuma sērijās redzētais ir pilnīgs pretstats LNT pašreklāmās un raidījuma nosaukumā paustajam. Raidījumā netiek meklēti risinājumi problēmām, netiek uzklausīti ekspertu viedokļi/ieteikumi. Neviens nedzird ko sabiedrība saka. Un pat vairāk, raidījuma dalībnieki nedzird viens otru.

Kas? PLL AĢITATORI

Ar ko? AR BURKOVSKI

Kur? ELIJAS IELĀ

Ko darīja? PAŠAPMIERINĀJĀS

Un kas no tā visa beigās sanāca? LATVIJU NEDZIRDOŠĀ TELESABIEDRĪBA


Saturday 4 September 2010

Mīkstie līderi no Cietās partijas

Vakar, 3.septembrī, LTV 100.panta preses kluba diskusijā uzstājās politiskās reklāmas saukļa CIETI īpašnieces apvienības PLL pārstāvji.
Studijā pretī žurnālistiem sēdās PLL sarakstu līderi: M.Riekstiņš (Nr3 Rīgā), A.Šlesers (Nr1 Rīgā) un A.Šķēle (Nr.1 Zemgalē). PLL uzvedība un atbildes izskatījās nepārliecinoši un mīksti. Par to, ka minēto dalībnieku uzstāšanās bija vārga liecina: 1) piedalās trīs līderi, bet atbilžu iniciatīvu pārsvarā uzņemās viens; 2) uz konkrēti A.Šķēlem uzdoto jautājumu par melu detekoru pats Šķēles kungs neatbild, tikai mīksti smaida; 3) Un te talkā nāk Viņš! Jā, kurš gan cits? Šlesers! Bet... šis pašprezentētais Šķēles ''advokāts'' sarunāja nepārdomātas lietas un ļoti iespējams, ka tādejādi būs motivējis Parādnieku nākamajam solim - iesniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu.


Wednesday 1 September 2010

Kandidātu līderi Vizdemē

Līderu debates Valmierā, 31. augustā '10, bija kā lakmusa papīrītis kandidātu inteliģencei, nosvērtībai un godam.

Dombrovskis - vienkārši un pārliecinoši izklastīja savu redzējumu. Tomēr pārpilnībā lietotie populārie jēdzieni fiskalā konsolidācija, finanšu izlīdzināšanas fonds, vienas pieturas aģentūra, vidējā termiņa prioritārās pamatnostadnes, kohēzijas fondi u.c. diezin vai bija saprotami vidējam statistiskajam Latvietim.

Ulmanis – nepārliecinoši. Retorikā standarfrāzes un taisnošanās par partijas kļūdām pagātnē.

Klementjevs un Ādamsons – abi sacentās par vakara lielākā jokotāja titulu. Šķiet auditorijai tas patika, jo bija gan smiekli, gan aplausi. Bet vai āksts var kļūt par politiķi?

Dūklavs – ieturēja ZZS līniju: korektums pret politiskajiem konkurentiem un nekonkrētība atbildēs.

Dzintars – kaismīgs ideālists un goda vīrs. Redzot, ka eksprezidentam Ulmaņa kungam kļūst grūti atbildēt, veikli pāradresēja jautājumu citam debašu dalībniekam. Viņam var paredzēt spožu politiķa nākotni.

Kopumā vērtējot līderu debates Vidzemē un Zemgalē, nākas secināt, ka pārliecinošākās atbildes un līdzsvarotākā uzstāšanās ir apvienības Visu Latvijai/TB/LNNK līderiem.

Pēc nedēļas debates Latgalē. Kurš politiskais spēks dominēs tur?