Thursday, 23 September 2010

Latviešu Lieta.

Vai pēc 2.oktobra ir sagaidāmas pozitīvas izmaiņas Latvijas valstī, mūsu domāšanā un rīcībā? Es ticu, ka ir. Lai tā notiktu, ir beidzamais laiks pārcelties no jādomāšanas, jāsolīšanas, jānogaidīšanas, jādarīšanas un citām jābūšanām pie reāliem darbiem. Daram visu to labo, kas sakrājies sirdī un mutuļo galvā, bet līdz šim visa sliktā iespaidots dusējis. Sākam ar to, ka noticam savu labo domu un darbu piepildījumam. Sākam ar mazumiņu. Lūk, viens ierosinājums, kā mēs varam celt savu nacionālo pašapziņu.

Aicinu Tevi, Tevi un Tevi un Tu vari mudināt arī citus, it visur parakstoties, savam vārdam pievienot vārdu "latvietis". Aicini ikvienu latvieti būt lepnam par latvietību, tāpat kā to darīja latviešu tautiskās atmodas garīgais tēvs Krišjānis Valdemārs*.

Jo dienas, jo arvien vairāk jūtu, ka mēs esam tik ļoti globalizējušies, un es tai skaitā, ka mūsu saknes sāk nokalst. Taču es nevēlos pazaudēt to latviskumu, ko audžu audzēs kopuši manas dzimtas ļaudis. Uz šo domu mani pamudināja, ne tik daudz beidzamā laika politiskās vētras, bet mana laba drauga svaiga atziņa, ka Latvijai kā nacionālai valstij nav nozīmes – atziņa, kurai nespēju piekrist pat draudzības vārdā.

Latviete.

* Nezinātājiem: Valdemārs pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja zīmīti "Te dzīvo Valdemārs. Latvietis".

1 comment:

  1. Ja es teiktu, ka piekrītu Rudais, tad es melotu. Lai arī pirms vēlēšanām visi sola Latvijā tādas un šitādas neiedomājami pozitīvas pārmaiņas, reti, tiešām reti, kurš no solījumiem tiek arī realizēts.
    Jā, varam mīlēt, lolot savu tēvzemi sirdī cieši, bet tas kas pagaidām notiek valstī, tas rada tik vēlmi doties prom no Latvijas, citur, kur uzklausīs tautu un pievērš tai uzmanību, kur nav tikai tukši solījumi, bet arī solījumu izpilde.

    ReplyDelete