Koalīcijas veidošanas smagums.

Kas vada Latviju? Kas nosaka mūsu ekonomisko, ideoloģisko un politisko vektoru? Vērojot pēdējo trīs nedēļu politiskās diskusijas un viedokļu apmaiņu publiskajā telpā rodas secinājums, ka to veido SVEŠIE – kāds, kas atrodas kaut kur tur ārā...

Viss, ko Dombrovskis runājis un 24. oktobrī pasludinājis, kā pieņemtu lēmumu, ka koalīcija tiks veidota no trim partneriem (Vienotība, VL/TB/LNNK un ZZS), jau pēc dažām stundām izrādās meli. Kā gan nopietnais un nosvērtais Dombrovska kungs pēkšņi var mainīt rūpīgi apdomāto un izsvērto lēmumu? Tāda veida neveikli politiskie manevri var rasties tikai tad, ja vadības groži un ietekmes sviras ir SVEŠAJIEM. Jautājums tikai vai šie SVEŠIE ir partiju apvienības Vienotība iekšienē, vai Krievijas vēstniecībā.

Kurp ejam, Latvija?

Latvijas Institūts, kas tas tāds?

Latvijas Institūts (LI) darbojas jau otro dekādi, tā darbinieku skaits ik gadu pieaug, organizācijai atvēlētais budžets arī (2010. gada budžets jau ir 60 miljoni Ls) un tas atrodas prestižās telpās pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā. Šie ir vienīgie rādītāji, kas raksturo LI. Citu rādītāju nav! Ak, jā, vēl ir LI mājas lapā lasāmas skaistas frāzes par mērķiem, uzdevumiem un funkcijām.

Diemžēl, LI nepilda savas funkcijas. Visu institūta bezdarbību var uzskatīt par nelietderīgu valsts naudas tērēšanu. Kāda jēga poligrāfiskiem materiāliem (LI uzskata, ka tie veido Latvijas tēlu), Latvija korupcijas skandālu un kriminālprocesos iesaistīto politiķu dēļ ir jau iemantojusi "slavu" pasaulē! Nekādi institūta izdoti bukletiņi to neglābs.

Turklāt, valsts finansējumu Latvijas tēla veidošanai un reklamēšanai saņem arī organizācija TAVA un LIAA. Loģisks rodas jautājums: kāpēc vajadzīgs Latvijas Institūts?

Vēlēšanu rezultāti rāda, ka ar novembri Kalniņa kungam būs jāpārsēžās citā krēslā. Varbūt ir pienācis laiks beidzot veikt funkciju auditu LI? Pretējā gadījumā tiks atrasts Kalniņa aizvietotājs un 60 miljoni atkal iztecēs smiltīs…

10. Saeima ievēlēta.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka notikusi mērena varas elites maiņa. Vēlēšanu sakarā ir akcentējami divi pozitīvi momenti:

Pirmkārt, pozitīvs fakts, ka par apmēram 60% tiks mainīts Saeimas deputātu sastāvs – Latvijas politikas asinsritē ir ieplūdušas ‘’jaunas asinis’’.

Otrkārt, vēlēšanas pierādīja, ka ar lielu reklāmas kampaņu nevar pārdot bojātu produktu. NVO un Knab aprēķini liecina, ka PLL par vienu krēslu Saeimā ir samaksājusi apmēram 100 000 Ls un ir līdere politiskās kampaņas izdevumos. Salīdzinājumam, tik pat vietu ieguvušā VL/TB/LNNK – 15 000 Ls.

Tagad starts nākamajam politiskā šaha gājienam – koalīcijas veidošanai.

Tava balss Tavai nākotnei.

Lielā izšķiršanās diena ir klāt. Latvijas nacionālās intereses, lai kļūst par vadmotīvu balss uzticēšanai. Ikvienam jāizvērtē partiju piedāvājums, personālijas un paveiktais. Šobrīd publiskā telpa ir pārblīvēta ar agresīvām politiskās reklāmas kampaņām. 2.oktobrī vēlētājiem jābalso par Latvijas izaugsmi, par savu un savas ģimenes labklājību nevis par solījumiem, kas nav izpildāmi.

Latviešu Lieta.

Vai pēc 2.oktobra ir sagaidāmas pozitīvas izmaiņas Latvijas valstī, mūsu domāšanā un rīcībā? Es ticu, ka ir. Lai tā notiktu, ir beidzamais laiks pārcelties no jādomāšanas, jāsolīšanas, jānogaidīšanas, jādarīšanas un citām jābūšanām pie reāliem darbiem. Daram visu to labo, kas sakrājies sirdī un mutuļo galvā, bet līdz šim visa sliktā iespaidots dusējis. Sākam ar to, ka noticam savu labo domu un darbu piepildījumam. Sākam ar mazumiņu. Lūk, viens ierosinājums, kā mēs varam celt savu nacionālo pašapziņu.

Aicinu Tevi, Tevi un Tevi un Tu vari mudināt arī citus, it visur parakstoties, savam vārdam pievienot vārdu "latvietis". Aicini ikvienu latvieti būt lepnam par latvietību, tāpat kā to darīja latviešu tautiskās atmodas garīgais tēvs Krišjānis Valdemārs*.

Jo dienas, jo arvien vairāk jūtu, ka mēs esam tik ļoti globalizējušies, un es tai skaitā, ka mūsu saknes sāk nokalst. Taču es nevēlos pazaudēt to latviskumu, ko audžu audzēs kopuši manas dzimtas ļaudis. Uz šo domu mani pamudināja, ne tik daudz beidzamā laika politiskās vētras, bet mana laba drauga svaiga atziņa, ka Latvijai kā nacionālai valstij nav nozīmes – atziņa, kurai nespēju piekrist pat draudzības vārdā.

Latviete.

---

* Nezinātājiem: Valdemārs pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja zīmīti "Te dzīvo Valdemārs. Latvietis".

Ceturtā Atmoda.

Tuvojoties vēlēšanām arvien vairāk mediju telpā redzam netīrās veļas mazgāšanu. Cīņa par 100 krēsliem Jēkaba ielā jo dienas, jo kļūst nežēlīgāka. Kompromāti vienai partijai par otru, melu detektors, vecu notikumu nemirstība, krokodila asaras, slēptās noklausīšanās, un daudz citu izdomas bagātu paņēmienu, lai tikai izceltos, pakāptos augstāk un iesoļotu uz četriem gadiem Saeimā. Lūk, tā divu dekāžu garumā ir notikušas cīņas, cīņas starp latviešiem. Un kamēr latvieši bez lepnuma par savu tautību, par savu zemi plūcas savā starpā, tikmēr tie, kas lepojas ar savu - citu nacionalitāti dabū Rīgas atslēgas. Pienācis laiks apzināties, ka tikai lepnums par savām saknēm, saviem tēvu tēviem un cieņa par senču paveikto ir tā vaduguns kas nodrošinās latvietības pastāvēšanu.

Ko darīt, ar ko sākt, lai stiprinātu Tēvzemi! Atbildi sniedz Raivis Dzintars savā tikko kā iznākušajā grāmatā ‘’Ceturtā Atmoda’’. Raivis piedāvā desmit Ceturtās Atmodas likumus, kurus būtu jāievēro katram latvietim:

1. Visur un vienmēr saglabā ticību latviskas un plaukstošas Latvijas idejai!

2. Par savu valsti, zemi un tautu runā labu!

3. Visās jomās veicini savas tautas un valsts neatkarību!

4. Rūpējies par tautas bagātības nodošanu latviešu nākamajām paaudzēm!

5. Kur vien tas iespējams, dod priekšroku latviskajam!

6. Esi draudzīgs pasaulei un vienlaikus stingrs savas tautas aizstāvībā!

7. Ievēro, ka pēc tevis spriež par tavu tautu!

8. Esi atvērts jaunajam, pielāgojot to jau pārbaudītajam!

9. Kopējam dod priekšroku pār individuālo!

10. Turi augstā godā savas tautas stiprākos ļaudis

Uzskatu, ka ievērojot šos likumus mēs varam pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstības vektoru! Tāpēc 2. oktobrī jābalso par tiem, kas rīkojas pēc principa, ka pienākums ir pirms tiesībām. Mostamies!

Paslēpes spēlē arī Latvijas Televīzija.

12. septembris, raidījums De Facto. Sižets no Daugavmalas. Smīkņājošs Mareks Gailītis, LTV ziņu dienesta vadītājs un satraukts Emīls Jakrins, TB/LNNK biedrs un deputāta kandidāts. Sižets pieteikts skaļi ‘’Satiksmes ministra padomnieks Jakrins draudējis Gailītim’’, tomēr pārraidītajā video materiālā neko tādu saskatīt nevar, kaut arī sižetam atvēlētas garas raidlaika minūtes. Tas, ko skatītājs iegūst, ir vien kārtējais pierādījums tam, ka TV ziņās izklaide prevalē pār kvalitatīvu saturu. Ne ko citu skatītājs neiegūst. Tik vien, kā sliktas kvalitātes ierakstu, kurā redzami abi kungi un dzirdamas vien aprautas frāzes. Grūti iedomāties, ka pasaules ziņu kanālu līderes CNN vai BBC tērētu raidlaiku sava darbinieka uzspēlēta godīgumaw demonstrēšanai, bet LTV to var atļauties, jo saņem finansējumu no valsts un no tiem pašiem politiķiem, kuri cīnās par ziņu dienesta labvēlību.

To, ka Latvijas Televīzija ir pakļauta politiķu labvēlībai zina visi un jo īpaši LTV darbinieki. Ne velti mediju eksperti nenogurstoši aicina valdību mainīt LTV finansēšanas kārtību un izskatīt jautājumu par uzraugošās institūcijas funkcijām un atbildību. Kamēr LTV finansējums būs atkarīgs no Saeimas balsojuma, tikmēr LTV ziņu dienests nepēs būt neitrāls. Jakrina saruna ar Gailīti Daugavmalā nav nedz negodīgāka, nedz godīgāka par Gailīša un citas partijas pārstāvja tikšanos piem. Jūrmalā. Viss ir pēc Latvijas politiskās elites spēles noteikumiem.

Parasti paslēpes beidzas ar to, ka spēles dalībniekus atrod vai tiem no slēpņiem jāiznāk pašiem. Šoreiz paslēpties neizdevās Jakrinam. Par viņa rīcību, lai lemj tiesībsargājošās instances, un būtu tikai godīgi, ja tās izmeklētu arī paša ziņu pienesēja darbību, jo iespējams, ka viņš nav tas, kurš meklē, bet tas, kurš slēpjas pats.