Tuesday, 26 October 2010

Koalīcijas veidošanas smagums.

Kas vada Latviju? Kas nosaka mūsu ekonomisko, ideoloģisko un politisko vektoru? Vērojot pēdējo trīs nedēļu politiskās diskusijas un viedokļu apmaiņu publiskajā telpā rodas secinājums, ka to veido SVEŠIE – kāds, kas atrodas kaut kur tur ārā...

Viss, ko Dombrovskis runājis un 24. oktobrī pasludinājis, kā pieņemtu lēmumu, ka koalīcija tiks veidota no trim partneriem (Vienotība, VL/TB/LNNK un ZZS), jau pēc dažām stundām izrādās meli. Kā gan nopietnais un nosvērtais Dombrovska kungs pēkšņi var mainīt rūpīgi apdomāto un izsvērto lēmumu? Tāda veida neveikli politiskie manevri var rasties tikai tad, ja vadības groži un ietekmes sviras ir SVEŠAJIEM. Jautājums tikai vai šie SVEŠIE ir partiju apvienības Vienotība iekšienē, vai Krievijas vēstniecībā.

Kurp ejam, Latvija?

Wednesday, 13 October 2010

Latvijas Institūts, kas tas tāds?

Latvijas Institūts (LI) darbojas jau otro dekādi, tā darbinieku skaits ik gadu pieaug, organizācijai atvēlētais budžets arī (2010. gada budžets jau ir 60 miljoni Ls) un tas atrodas prestižās telpās pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā. Šie ir vienīgie rādītāji, kas raksturo LI. Citu rādītāju nav! Ak, jā, vēl ir LI mājas lapā lasāmas skaistas frāzes par mērķiem, uzdevumiem un funkcijām.

Diemžēl, LI nepilda savas funkcijas. Visu institūta bezdarbību var uzskatīt par nelietderīgu valsts naudas tērēšanu. Kāda jēga poligrāfiskiem materiāliem (LI uzskata, ka tie veido Latvijas tēlu), Latvija korupcijas skandālu un kriminālprocesos iesaistīto politiķu dēļ ir jau iemantojusi "slavu" pasaulē! Nekādi institūta izdoti bukletiņi to neglābs.

Turklāt, valsts finansējumu Latvijas tēla veidošanai un reklamēšanai saņem arī organizācija TAVA un LIAA. Loģisks rodas jautājums: kāpēc vajadzīgs Latvijas Institūts?

Vēlēšanu rezultāti rāda, ka ar novembri Kalniņa kungam būs jāpārsēžās citā krēslā. Varbūt ir pienācis laiks beidzot veikt funkciju auditu LI? Pretējā gadījumā tiks atrasts Kalniņa aizvietotājs un 60 miljoni atkal iztecēs smiltīs…

Wednesday, 6 October 2010

10. Saeima ievēlēta.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka notikusi mērena varas elites maiņa. Vēlēšanu sakarā ir akcentējami divi pozitīvi momenti:

Pirmkārt, pozitīvs fakts, ka par apmēram 60% tiks mainīts Saeimas deputātu sastāvs – Latvijas politikas asinsritē ir ieplūdušas ‘’jaunas asinis’’.

Otrkārt, vēlēšanas pierādīja, ka ar lielu reklāmas kampaņu nevar pārdot bojātu produktu. NVO un Knab aprēķini liecina, ka PLL par vienu krēslu Saeimā ir samaksājusi apmēram 100 000 Ls un ir līdere politiskās kampaņas izdevumos. Salīdzinājumam, tik pat vietu ieguvušā VL/TB/LNNK – 15 000 Ls.

Tagad starts nākamajam politiskā šaha gājienam – koalīcijas veidošanai.

Friday, 1 October 2010

Tava balss Tavai nākotnei.

Lielā izšķiršanās diena ir klāt. Latvijas nacionālās intereses, lai kļūst par vadmotīvu balss uzticēšanai. Ikvienam jāizvērtē partiju piedāvājums, personālijas un paveiktais. Šobrīd publiskā telpa ir pārblīvēta ar agresīvām politiskās reklāmas kampaņām. 2.oktobrī vēlētājiem jābalso par Latvijas izaugsmi, par savu un savas ģimenes labklājību nevis par solījumiem, kas nav izpildāmi.

Thursday, 23 September 2010

Latviešu Lieta.

Vai pēc 2.oktobra ir sagaidāmas pozitīvas izmaiņas Latvijas valstī, mūsu domāšanā un rīcībā? Es ticu, ka ir. Lai tā notiktu, ir beidzamais laiks pārcelties no jādomāšanas, jāsolīšanas, jānogaidīšanas, jādarīšanas un citām jābūšanām pie reāliem darbiem. Daram visu to labo, kas sakrājies sirdī un mutuļo galvā, bet līdz šim visa sliktā iespaidots dusējis. Sākam ar to, ka noticam savu labo domu un darbu piepildījumam. Sākam ar mazumiņu. Lūk, viens ierosinājums, kā mēs varam celt savu nacionālo pašapziņu.

Aicinu Tevi, Tevi un Tevi un Tu vari mudināt arī citus, it visur parakstoties, savam vārdam pievienot vārdu "latvietis". Aicini ikvienu latvieti būt lepnam par latvietību, tāpat kā to darīja latviešu tautiskās atmodas garīgais tēvs Krišjānis Valdemārs*.

Jo dienas, jo arvien vairāk jūtu, ka mēs esam tik ļoti globalizējušies, un es tai skaitā, ka mūsu saknes sāk nokalst. Taču es nevēlos pazaudēt to latviskumu, ko audžu audzēs kopuši manas dzimtas ļaudis. Uz šo domu mani pamudināja, ne tik daudz beidzamā laika politiskās vētras, bet mana laba drauga svaiga atziņa, ka Latvijai kā nacionālai valstij nav nozīmes – atziņa, kurai nespēju piekrist pat draudzības vārdā.

Latviete.

* Nezinātājiem: Valdemārs pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja zīmīti "Te dzīvo Valdemārs. Latvietis".

Friday, 17 September 2010

Ceturtā Atmoda.

Tuvojoties vēlēšanām arvien vairāk mediju telpā redzam netīrās veļas mazgāšanu. Cīņa par 100 krēsliem Jēkaba ielā jo dienas, jo kļūst nežēlīgāka. Kompromāti vienai partijai par otru, melu detektors, vecu notikumu nemirstība, krokodila asaras, slēptās noklausīšanās, un daudz citu izdomas bagātu paņēmienu, lai tikai izceltos, pakāptos augstāk un iesoļotu uz četriem gadiem Saeimā. Lūk, tā divu dekāžu garumā ir notikušas cīņas, cīņas starp latviešiem. Un kamēr latvieši bez lepnuma par savu tautību, par savu zemi plūcas savā starpā, tikmēr tie, kas lepojas ar savu - citu nacionalitāti dabū Rīgas atslēgas. Pienācis laiks apzināties, ka tikai lepnums par savām saknēm, saviem tēvu tēviem un cieņa par senču paveikto ir tā vaduguns kas nodrošinās latvietības pastāvēšanu.
Ko darīt, ar ko sākt, lai stiprinātu Tēvzemi! Atbildi sniedz Raivis Dzintars savā tikko kā iznākušajā grāmatā ‘’Ceturtā Atmoda’’. Raivis piedāvā desmit Ceturtās Atmodas likumus, kurus būtu jāievēro katram latvietim:
1. Visur un vienmēr saglabā ticību latviskas un plaukstošas Latvijas idejai!
2. Par savu valsti, zemi un tautu runā labu!
3. Visās jomās veicini savas tautas un valsts neatkarību!
4. Rūpējies par tautas bagātības nodošanu latviešu nākamajām paaudzēm!
5. Kur vien tas iespējams, dod priekšroku latviskajam!
6. Esi draudzīgs pasaulei un vienlaikus stingrs savas tautas aizstāvībā!
7. Ievēro, ka pēc tevis spriež par tavu tautu!
8. Esi atvērts jaunajam, pielāgojot to jau pārbaudītajam!
9. Kopējam dod priekšroku pār individuālo!
10. Turi augstā godā savas tautas stiprākos ļaudis

Uzskatu, ka ievērojot šos likumus mēs varam pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstības vektoru! Tāpēc 2. oktobrī jābalso par tiem, kas rīkojas pēc principa, ka pienākums ir pirms tiesībām. Mostamies!

Tuesday, 14 September 2010

Paslēpes spēlē arī Latvijas Televīzija.

12. septembris, raidījums De Facto. Sižets no Daugavmalas. Smīkņājošs Mareks Gailītis, LTV ziņu dienesta vadītājs un satraukts Emīls Jakrins, TB/LNNK biedrs un deputāta kandidāts. Sižets pieteikts skaļi ‘’Satiksmes ministra padomnieks Jakrins draudējis Gailītim’’, tomēr pārraidītajā video materiālā neko tādu saskatīt nevar, kaut arī sižetam atvēlētas garas raidlaika minūtes. Tas, ko skatītājs iegūst, ir vien kārtējais pierādījums tam, ka TV ziņās izklaide prevalē pār kvalitatīvu saturu. Ne ko citu skatītājs neiegūst. Tik vien, kā sliktas kvalitātes ierakstu, kurā redzami abi kungi un dzirdamas vien aprautas frāzes. Grūti iedomāties, ka pasaules ziņu kanālu līderes CNN vai BBC tērētu raidlaiku sava darbinieka uzspēlēta godīgumaw demonstrēšanai, bet LTV to var atļauties, jo saņem finansējumu no valsts un no tiem pašiem politiķiem, kuri cīnās par ziņu dienesta labvēlību.

To, ka Latvijas Televīzija ir pakļauta politiķu labvēlībai zina visi un jo īpaši LTV darbinieki. Ne velti mediju eksperti nenogurstoši aicina valdību mainīt LTV finansēšanas kārtību un izskatīt jautājumu par uzraugošās institūcijas funkcijām un atbildību. Kamēr LTV finansējums būs atkarīgs no Saeimas balsojuma, tikmēr LTV ziņu dienests nepēs būt neitrāls. Jakrina saruna ar Gailīti Daugavmalā nav nedz negodīgāka, nedz godīgāka par Gailīša un citas partijas pārstāvja tikšanos piem. Jūrmalā. Viss ir pēc Latvijas politiskās elites spēles noteikumiem.

Parasti paslēpes beidzas ar to, ka spēles dalībniekus atrod vai tiem no slēpņiem jāiznāk pašiem. Šoreiz paslēpties neizdevās Jakrinam. Par viņa rīcību, lai lemj tiesībsargājošās instances, un būtu tikai godīgi, ja tās izmeklētu arī paša ziņu pienesēja darbību, jo iespējams, ka viņš nav tas, kurš meklē, bet tas, kurš slēpjas pats.

Friday, 10 September 2010

Rīgas Laiks ''izģērbj'' Stratēģiskās analīzes komitejas vadītāju jeb Ķīlis ir ''pliks''.

Pēdējo divu gadu laikā Ķīļa kungs ir pozicionējis sevi, kā personu, kas orientējas teju visos mediju darba kārtības jautājumos. Tā vien izskatījās, ka kāds mērķtiecīgi mēģina pārliecināt mūsu sabiedrību, ka Roberts Ķīlis ir Latvijas Orākuls.

Bet 2010. gada septembrī ir situsi patiesības stunda. Žurnālā ‘’Rīgas Laiks’’ lasāma Arņa Rītupa intervija ar antropologu, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli. Intervija parāda īsto Ķīli – familiārs un arogants pseidoeksperts.

Tuesday, 7 September 2010

Latviju Nedzirdošā Telesabiedrība (LNT)

Bērnībā spēlējām tādu spēli ‘’Kas? Ar ko? Kur? Ko darīja? Un Kas no tā visa beigās sanāca? ‘’ Neviļus šī spēle atausa atmiņā skatoties kārtējo LNT mānekļšovu ‘’Latvija mēs Tevi dzirdam’’. Pieteiktais temats – nopietns – Izglītības sistēma Latvijā, bet ieinteresētā skatītāja guvums - nulle. Ja vien skatītājs nebija sociālo zinātņu students, jo tādā gadījumā loms labs, raidījumā redzētais/dzirdētais var noderēt propogandas pētīšanai.

Interesanti, ka visi studijas viesi jutās gana omulīgi un svarīgi, kaut gan tikai daži bija patiešām saistīti ar izglītības sistēmu un pedagoģiju.

Visa diskusija gaita demonstrēja to, ka paši sarunas dalībnieki nezināja kāds ir sarunas priekšmets un nespēja identificēt problēmu. Līdz ar to, izpalika arī diskusijas nobeiguma un secinājumu. Tirgus laukuma sarunām līdzīgā papļāpāšana televīzijas ēterā ir spogulis raidījuma veidotāju un vadītāja intelektam. Minētā raidījuma sērijās redzētais ir pilnīgs pretstats LNT pašreklāmās un raidījuma nosaukumā paustajam. Raidījumā netiek meklēti risinājumi problēmām, netiek uzklausīti ekspertu viedokļi/ieteikumi. Neviens nedzird ko sabiedrība saka. Un pat vairāk, raidījuma dalībnieki nedzird viens otru.

Kas? PLL AĢITATORI

Ar ko? AR BURKOVSKI

Kur? ELIJAS IELĀ

Ko darīja? PAŠAPMIERINĀJĀS

Un kas no tā visa beigās sanāca? LATVIJU NEDZIRDOŠĀ TELESABIEDRĪBA


Saturday, 4 September 2010

Mīkstie līderi no Cietās partijas

Vakar, 3.septembrī, LTV 100.panta preses kluba diskusijā uzstājās politiskās reklāmas saukļa CIETI īpašnieces apvienības PLL pārstāvji.
Studijā pretī žurnālistiem sēdās PLL sarakstu līderi: M.Riekstiņš (Nr3 Rīgā), A.Šlesers (Nr1 Rīgā) un A.Šķēle (Nr.1 Zemgalē). PLL uzvedība un atbildes izskatījās nepārliecinoši un mīksti. Par to, ka minēto dalībnieku uzstāšanās bija vārga liecina: 1) piedalās trīs līderi, bet atbilžu iniciatīvu pārsvarā uzņemās viens; 2) uz konkrēti A.Šķēlem uzdoto jautājumu par melu detekoru pats Šķēles kungs neatbild, tikai mīksti smaida; 3) Un te talkā nāk Viņš! Jā, kurš gan cits? Šlesers! Bet... šis pašprezentētais Šķēles ''advokāts'' sarunāja nepārdomātas lietas un ļoti iespējams, ka tādejādi būs motivējis Parādnieku nākamajam solim - iesniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu.


Wednesday, 1 September 2010

Kandidātu līderi Vizdemē

Līderu debates Valmierā, 31. augustā '10, bija kā lakmusa papīrītis kandidātu inteliģencei, nosvērtībai un godam.

Dombrovskis - vienkārši un pārliecinoši izklastīja savu redzējumu. Tomēr pārpilnībā lietotie populārie jēdzieni fiskalā konsolidācija, finanšu izlīdzināšanas fonds, vienas pieturas aģentūra, vidējā termiņa prioritārās pamatnostadnes, kohēzijas fondi u.c. diezin vai bija saprotami vidējam statistiskajam Latvietim.

Ulmanis – nepārliecinoši. Retorikā standarfrāzes un taisnošanās par partijas kļūdām pagātnē.

Klementjevs un Ādamsons – abi sacentās par vakara lielākā jokotāja titulu. Šķiet auditorijai tas patika, jo bija gan smiekli, gan aplausi. Bet vai āksts var kļūt par politiķi?

Dūklavs – ieturēja ZZS līniju: korektums pret politiskajiem konkurentiem un nekonkrētība atbildēs.

Dzintars – kaismīgs ideālists un goda vīrs. Redzot, ka eksprezidentam Ulmaņa kungam kļūst grūti atbildēt, veikli pāradresēja jautājumu citam debašu dalībniekam. Viņam var paredzēt spožu politiķa nākotni.

Kopumā vērtējot līderu debates Vidzemē un Zemgalē, nākas secināt, ka pārliecinošākās atbildes un līdzsvarotākā uzstāšanās ir apvienības Visu Latvijai/TB/LNNK līderiem.

Pēc nedēļas debates Latgalē. Kurš politiskais spēks dominēs tur?


Sunday, 29 August 2010

Melu Detektors vai jauns pseidorealitātes šovs

Pirms nedēļas notika 10.Saeimas vēlēšanu kandidātu publiskās debates. Imants Parādnieks, Visu Latvijai līdzpriekšsēdētājs un nacionālās apvienības VL/TB/LNNK Zemgales apgabala deputātu kandidāts savam politiskajam pretiniekam Andrim Šķēlem, apvienības PLL deputātu kandidātam piedāvāja līdz vēlēšanām kopīgi iziet Godīguma pārbaudi – melu detektoru. Izšķirties par šādu soli Parādnieku motivējuši gan publiskajā telpā izskanējušie, gan Zemgales vēlētāju daudzkārt izteiktie pārmetumi par politiķu negodīgumu un savtīgumu, visbiežāk, kā neuzticības piemēru minot Šķēles kungu, un norādot to, kā galveno iemeslu nebalsot par savas Tēvzemes likteni. „Mēs nebalsosim ne par vecajiem, ne par jaunajiem!”. Lai apliecinātu savu godīgumu Andris Šķēle sākotnēji izvairīgi, taču pieņēma Imanta Parādnieka piedāvājumu kopīgi stāties melu detektora priekšā.

Turpinājums sekos... bet kad un kādā kvalitātē? Vai sabiedrībai tiek gatavots jauns izklaides veids?


Thursday, 26 August 2010

Politiskās debates vai agresijas mācībstunda

Vakardien LNT rīkoja skaļi un plaši pieteikto politisko debašu pasākumu Jelgavā. Telekompānijas pasludinātais mērķis - dod iespēju vēlētājiem uzzināt partiju ideoloģijas, programmas un tuvāk iepazīties ar kandidātiem. LNT savos raidījumos un ziņās sludināja, ka ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties pasākumā un klātienē uzdod jautājumus.
Diemžēl sabiedrībā valda patiess nogurums no politikas un arī no mediju radītā informatīvā trokšņa. Tas arī pilnībā likvidējis iedzīvotāju vēlmi būt aktīviem pilsoņiem un piedalīties šāda veida pasākumā.
LNT, kā jau komercmedijs, šo problēmu ātri atrisināja. Dienu pirms noteiktā pasākuma izsludinot partijām, ka katra no tām drīkst uz debatēm ieaicināt 50 savus atbalstītājus. Zāle pārpildīta netapa arī pēc šada viltus interesentu piesaistīšanas akta, bet debašu vietā klātesošajiem tika pasniegta agresivitātes mācībstunda. Auditorija savā starpā apspriedās par dzirdēto, izkliedza neapmierinājumu par pausto viedokli, dauzīja kājas, sita plaukstas. Dažbrīd troksnis bija tik liels, ka vienīgais ieguvums zālē esošajiem bija baudīt prožektoru radīto siltumu un žurnālistu glīti terptās muguras, jo dzirdēt debates nebija iespējams.
Pēc divu stundu spriedzes uz skatuves un politisko karsējdalībnieku neadekvātās uzvedības zālē var veikt secinājumu, ka minētais pasākums ir viss kas cits, tikai ne politiskās debates. Drīzāk instruments savstarpēja naida vairošanai un agresīvas uzvedības praktizēšanai.

Thursday, 19 August 2010

Latviskā identitāte.

Trešdien LTV atsāka raidījumu ciklu ''Kas notiek Latvijā?''. Pieteiktā tēma (Politisko partiju programmas) aktuāla un raidījuma dalībnieki (Kolmane, Dravnieks, Žagars, Kruks, Ikstens, Pujats) viesa cerību, ka diskusija būs kvalitatīva un jēgpilna. Diemžēl sanāca atkal čiks.
TV raidījuma kvalitātes pamatu veido ne tikai pieteiktā problēmjautājuma aktualitāte un sarunu partneru kompetence, bet arī moderators, respektīvi, žurnālists. Tā nu atkal ''tika uzkāpts uz vecā grābekļa''. God.Dombura kungam neizdodas atvērt sarunu dalībniekus un neizdodas uzķert viesu izteikto ideju stīgu. Diemžēl. Un te, gluži vietā Kruka kunga uzdotais jautājums: ''Kas ir latvietība?''. Profesors uzreiz centās rast arī atbildi. Izvērtējot partiju programmu formulējumus tika secināts, ka nespēja formulēt domas, nespēja argumentēt un nespēja izteikties ir mūs raksturojošas pazīmes. Varbūt tā arī ir latvietība? Te jāpiebilst, ka augstāk minētajam ir turpinājums - mēs nespējam arī dzirdēt, klausīties. To pierādīja žurnālista Dombura attieksme pret diskusijas dalībniekiem. Raidījuma gaitā ik pa brīdim tika izteiktas interesantas atziņas un ''nepieradināti'' viedokļi, bet Dombura kungs tos nesadzirdēja, jo dzirdēja tikai sevi...

Wednesday, 28 July 2010

Kompleksainais pusaudzis PLL

Nervoza un nepārliecinoša komunikācija. Tā var raksturot PLL publiskās attiecības. PLL nepolitiķu - biedru un politiskajam spēkam pietuvināto trešo pušu gozēšanās LNT raidījumos ir kā izmisuša pusaudža sauciens pēc uzmanības. Bet ... laikam jau sabiedrību veidojošie indivīdi ir domājoši skatītāji, jo Latvijas Faktu publiskotajos reitingos par jūliju PLL piedzīvo kritumu.

Saturday, 12 June 2010

Labi labie labo labumu cilvēki par labiem labumiem labākā Latvijā.

Runāt un neko nepateikt, šo komunikācijas veidu ir apguvuši visi padzīvojušie un arī jaundzimušie politiķi. Labu izrādi šodien mums sarūpējuši labiem labumiem labi apkrāvušies cilvēki. Labā noformējumā un labām, bet tukšām runām skanot tika nodibināta veci jauna apvienība.
Šie labie cilvēki, labi zin, kādu labumu grib gūt. Tāpēc arī šodienas pasākumā tādas uzrunas. Runas, uzrunas, pārrunas viss bez satura, bet toties labi iepakotas.
Vēl viena politiskā apvienība ir nodibināta: labais šlesers, labais šķēle, labais ēķis un citi labie.

Thursday, 18 March 2010

Tautas Partijas politiskā impotence.

17. marts pasaulē ir Svētā Patrika diena, Latvijā šajā dienā savu politisko ''svētumu'' nospēlēja Tautas partija.

Marksa un Engelsa atstātajā mantojumā ar politikas jēdzienu tiek apzīmēta grupu un šķiru cīņa par savu interešu īstenošanu valsts pārvaldīšanā. Savukārt, valsts pārvaldīšana nozīmē mērķtiecīgu un ilgtspējīgu valsts attīstības un labklājības nodrošināšanu.

Tautas partija ar savu demonstratīvo aiziešanu no valdības ir devusi kārtējo signālu sabiedrībai, ka Latvijā ir bezatbildīgi politiķi, neprognozējama politiskā vide un līdz ar to, neparedzama ekonomiskā situācija nākotnē.

Tautas Partijai ir bijusi iespēja nodoties mērķtiecīgai valsts attīstības un labklājības nodrošināšanai daudzu gadu garumā. TP pārvaldīto ministriju (piem. Veselības un Reģionālo lietu) sfērās notiekošais rada šaubas par minēto jomu pārzināšanu un efektīvu pārvaldīšanu.

A.Šķēles mēģinājumi sabiedrībai iestāstīt (skat. www.kasnotieklatvija.lv no 17.03.2010), ka TP rīcība (aiziešana no valdības) ir pretspars Premjerministra nekompetencei ir jāvērtē, kā TP politiskās impotences evidence.




Wednesday, 3 March 2010

Informācijas producētājs Neo no 4ATA

Smits darbā ‘’Tautu Bagātība’’(1776) nacionālo labklājību definēja kā patēriņa preces un ieguldīto darbu tās ražošanā. Smits, atšķirībā no tolaik plaši izplatītajām ekonomikas teorijām, par ekonomiskā uzplaukuma cēloni uzskatīja brīvo tirgu, kur visu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Mūsdienu informācijas brīvās plūsmas teorija (Mowlana) iemieso šo Smita koncepciju. Tā akcentē informācijas plūsmu konkurenci tirgū. Šajā kontekstā visbūtiskākais ir informācijas kā preces koncepts. Informācijas laikmetā no informācijas producēšanas un distribūcijas ir atkarīga ražošana, nacionālā labklājība un …. valdošās elites varenība. Neo (ne)darbu panākumi parāda, ka ir pieprasījums pēc VID EDS (ne)glabātās informācijas. Ik pa laikam nopludinātās informatīvas drupačas aktivizē gan drošības iestādes, gan pilsonisko sabiedrību, gan politiķus. Pienācis laiks būt uzmanīgiem! Jo mūsdienās vara ir tiem, kuri producē vai apstrāda informāciju.