12. septembris, raidījums De Facto. Sižets no Daugavmalas. Smīkņājošs Mareks Gailītis, LTV ziņu dienesta vadītājs un satraukts Emīls Jakrins, TB/LNNK biedrs un deputāta kandidāts. Sižets pieteikts skaļi ‘’Satiksmes ministra padomnieks Jakrins draudējis Gailītim’’, tomēr pārraidītajā video materiālā neko tādu saskatīt nevar, kaut arī sižetam atvēlētas garas raidlaika minūtes. Tas, ko skatītājs iegūst, ir vien kārtējais pierādījums tam, ka TV ziņās izklaide prevalē pār kvalitatīvu saturu. Ne ko citu skatītājs neiegūst. Tik vien, kā sliktas kvalitātes ierakstu, kurā redzami abi kungi un dzirdamas vien aprautas frāzes. Grūti iedomāties, ka pasaules ziņu kanālu līderes CNN vai BBC tērētu raidlaiku sava darbinieka uzspēlēta godīgumaw demonstrēšanai, bet LTV to var atļauties, jo saņem finansējumu no valsts un no tiem pašiem politiķiem, kuri cīnās par ziņu dienesta labvēlību.
To, ka Latvijas Televīzija ir pakļauta politiķu labvēlībai zina visi un jo īpaši LTV darbinieki. Ne velti mediju eksperti nenogurstoši aicina valdību mainīt LTV finansēšanas kārtību un izskatīt jautājumu par uzraugošās institūcijas funkcijām un atbildību. Kamēr LTV finansējums būs atkarīgs no Saeimas balsojuma, tikmēr LTV ziņu dienests nepēs būt neitrāls. Jakrina saruna ar Gailīti Daugavmalā nav nedz negodīgāka, nedz godīgāka par Gailīša un citas partijas pārstāvja tikšanos piem. Jūrmalā. Viss ir pēc Latvijas politiskās elites spēles noteikumiem.
Parasti paslēpes beidzas ar to, ka spēles dalībniekus atrod vai tiem no slēpņiem jāiznāk pašiem. Šoreiz paslēpties neizdevās Jakrinam. Par viņa rīcību, lai lemj tiesībsargājošās instances, un būtu tikai godīgi, ja tās izmeklētu arī paša ziņu pienesēja darbību, jo iespējams, ka viņš nav tas, kurš meklē, bet tas, kurš slēpjas pats.
