Latviju Nedzirdošā Telesabiedrība (LNT)

Bērnībā spēlējām tādu spēli ‘’Kas? Ar ko? Kur? Ko darīja? Un Kas no tā visa beigās sanāca? ‘’ Neviļus šī spēle atausa atmiņā skatoties kārtējo LNT mānekļšovu ‘’Latvija mēs Tevi dzirdam’’. Pieteiktais temats – nopietns – Izglītības sistēma Latvijā, bet ieinteresētā skatītāja guvums - nulle. Ja vien skatītājs nebija sociālo zinātņu students, jo tādā gadījumā loms labs, raidījumā redzētais/dzirdētais var noderēt propogandas pētīšanai.

Interesanti, ka visi studijas viesi jutās gana omulīgi un svarīgi, kaut gan tikai daži bija patiešām saistīti ar izglītības sistēmu un pedagoģiju.

Visa diskusija gaita demonstrēja to, ka paši sarunas dalībnieki nezināja kāds ir sarunas priekšmets un nespēja identificēt problēmu. Līdz ar to, izpalika arī diskusijas nobeiguma un secinājumu. Tirgus laukuma sarunām līdzīgā papļāpāšana televīzijas ēterā ir spogulis raidījuma veidotāju un vadītāja intelektam. Minētā raidījuma sērijās redzētais ir pilnīgs pretstats LNT pašreklāmās un raidījuma nosaukumā paustajam. Raidījumā netiek meklēti risinājumi problēmām, netiek uzklausīti ekspertu viedokļi/ieteikumi. Neviens nedzird ko sabiedrība saka. Un pat vairāk, raidījuma dalībnieki nedzird viens otru.

Kas? PLL AĢITATORI

Ar ko? AR BURKOVSKI

Kur? ELIJAS IELĀ

Ko darīja? PAŠAPMIERINĀJĀS

Un kas no tā visa beigās sanāca? LATVIJU NEDZIRDOŠĀ TELESABIEDRĪBA

Mīkstie līderi no Cietās partijas

Vakar, 3.septembrī, LTV 100.panta preses kluba diskusijā uzstājās politiskās reklāmas saukļa CIETI īpašnieces apvienības PLL pārstāvji.

Studijā pretī žurnālistiem sēdās PLL sarakstu līderi: M.Riekstiņš (Nr3 Rīgā), A.Šlesers (Nr1 Rīgā) un A.Šķēle (Nr.1 Zemgalē). PLL uzvedība un atbildes izskatījās nepārliecinoši un mīksti. Par to, ka minēto dalībnieku uzstāšanās bija vārga liecina: 1) piedalās trīs līderi, bet atbilžu iniciatīvu pārsvarā uzņemās viens; 2) uz konkrēti A.Šķēlem uzdoto jautājumu par melu detekoru pats Šķēles kungs neatbild, tikai mīksti smaida; 3) Un te talkā nāk Viņš! Jā, kurš gan cits? Šlesers! Bet... šis pašprezentētais Šķēles ''advokāts'' sarunāja nepārdomātas lietas un ļoti iespējams, ka tādejādi būs motivējis Parādnieku nākamajam solim - iesniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu.

Kandidātu līderi Vizdemē

Līderu debates Valmierā, 31. augustā '10, bija kā lakmusa papīrītis kandidātu inteliģencei, nosvērtībai un godam.

Dombrovskis - vienkārši un pārliecinoši izklastīja savu redzējumu. Tomēr pārpilnībā lietotie populārie jēdzieni fiskalā konsolidācija, finanšu izlīdzināšanas fonds, vienas pieturas aģentūra, vidējā termiņa prioritārās pamatnostadnes, kohēzijas fondi u.c. diezin vai bija saprotami vidējam statistiskajam Latvietim.

Ulmanis – nepārliecinoši. Retorikā standarfrāzes un taisnošanās par partijas kļūdām pagātnē.

Klementjevs un Ādamsons – abi sacentās par vakara lielākā jokotāja titulu. Šķiet auditorijai tas patika, jo bija gan smiekli, gan aplausi. Bet vai āksts var kļūt par politiķi?

Dūklavs – ieturēja ZZS līniju: korektums pret politiskajiem konkurentiem un nekonkrētība atbildēs.

Dzintars – kaismīgs ideālists un goda vīrs. Redzot, ka eksprezidentam Ulmaņa kungam kļūst grūti atbildēt, veikli pāradresēja jautājumu citam debašu dalībniekam. Viņam var paredzēt spožu politiķa nākotni.

Kopumā vērtējot līderu debates Vidzemē un Zemgalē, nākas secināt, ka pārliecinošākās atbildes un līdzsvarotākā uzstāšanās ir apvienības Visu Latvijai/TB/LNNK līderiem.

Pēc nedēļas debates Latgalē. Kurš politiskais spēks dominēs tur?

Melu Detektors vai jauns pseidorealitātes šovs

Pirms nedēļas notika 10.Saeimas vēlēšanu kandidātu publiskās debates. Imants Parādnieks, Visu Latvijai līdzpriekšsēdētājs un nacionālās apvienības VL/TB/LNNK Zemgales apgabala deputātu kandidāts savam politiskajam pretiniekam Andrim Šķēlem, apvienības PLL deputātu kandidātam piedāvāja līdz vēlēšanām kopīgi iziet Godīguma pārbaudi – melu detektoru. Izšķirties par šādu soli Parādnieku motivējuši gan publiskajā telpā izskanējušie, gan Zemgales vēlētāju daudzkārt izteiktie pārmetumi par politiķu negodīgumu un savtīgumu, visbiežāk, kā neuzticības piemēru minot Šķēles kungu, un norādot to, kā galveno iemeslu nebalsot par savas Tēvzemes likteni. „Mēs nebalsosim ne par vecajiem, ne par jaunajiem!”. Lai apliecinātu savu godīgumu Andris Šķēle sākotnēji izvairīgi, taču pieņēma Imanta Parādnieka piedāvājumu kopīgi stāties melu detektora priekšā.

Turpinājums sekos... bet kad un kādā kvalitātē? Vai sabiedrībai tiek gatavots jauns izklaides veids?

Politiskās debates vai agresijas mācībstunda

Vakardien LNT rīkoja skaļi un plaši pieteikto politisko debašu pasākumu Jelgavā. Telekompānijas pasludinātais mērķis - dod iespēju vēlētājiem uzzināt partiju ideoloģijas, programmas un tuvāk iepazīties ar kandidātiem. LNT savos raidījumos un ziņās sludināja, ka ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties pasākumā un klātienē uzdod jautājumus.

Diemžēl sabiedrībā valda patiess nogurums no politikas un arī no mediju radītā informatīvā trokšņa. Tas arī pilnībā likvidējis iedzīvotāju vēlmi būt aktīviem pilsoņiem un piedalīties šāda veida pasākumā.

LNT, kā jau komercmedijs, šo problēmu ātri atrisināja. Dienu pirms noteiktā pasākuma izsludinot partijām, ka katra no tām drīkst uz debatēm ieaicināt 50 savus atbalstītājus. Zāle pārpildīta netapa arī pēc šada viltus interesentu piesaistīšanas akta, bet debašu vietā klātesošajiem tika pasniegta agresivitātes mācībstunda. Auditorija savā starpā apspriedās par dzirdēto, izkliedza neapmierinājumu par pausto viedokli, dauzīja kājas, sita plaukstas. Dažbrīd troksnis bija tik liels, ka vienīgais ieguvums zālē esošajiem bija baudīt prožektoru radīto siltumu un žurnālistu glīti terptās muguras, jo dzirdēt debates nebija iespējams.

Pēc divu stundu spriedzes uz skatuves un politisko karsējdalībnieku neadekvātās uzvedības zālē var veikt secinājumu, ka minētais pasākums ir viss kas cits, tikai ne politiskās debates. Drīzāk instruments savstarpēja naida vairošanai un agresīvas uzvedības praktizēšanai.

Latviskā identitāte.

Trešdien LTV atsāka raidījumu ciklu ''Kas notiek Latvijā?''. Pieteiktā tēma (Politisko partiju programmas) aktuāla un raidījuma dalībnieki (Kolmane, Dravnieks, Žagars, Kruks, Ikstens, Pujats) viesa cerību, ka diskusija būs kvalitatīva un jēgpilna. Diemžēl sanāca atkal čiks.

TV raidījuma kvalitātes pamatu veido ne tikai pieteiktā problēmjautājuma aktualitāte un sarunu partneru kompetence, bet arī moderators, respektīvi, žurnālists. Tā nu atkal ''tika uzkāpts uz vecā grābekļa''. God.Dombura kungam neizdodas atvērt sarunu dalībniekus un neizdodas uzķert viesu izteikto ideju stīgu. Diemžēl. Un te, gluži vietā Kruka kunga uzdotais jautājums: ''Kas ir latvietība?''. Profesors uzreiz centās rast arī atbildi. Izvērtējot partiju programmu formulējumus tika secināts, ka nespēja formulēt domas, nespēja argumentēt un nespēja izteikties ir mūs raksturojošas pazīmes. Varbūt tā arī ir latvietība? Te jāpiebilst, ka augstāk minētajam ir turpinājums - mēs nespējam arī dzirdēt, klausīties. To pierādīja žurnālista Dombura attieksme pret diskusijas dalībniekiem. Raidījuma gaitā ik pa brīdim tika izteiktas interesantas atziņas un ''nepieradināti'' viedokļi, bet Dombura kungs tos nesadzirdēja, jo dzirdēja tikai sevi...

Kompleksainais pusaudzis PLL

Nervoza un nepārliecinoša komunikācija. Tā var raksturot PLL publiskās attiecības. PLL nepolitiķu - biedru un politiskajam spēkam pietuvināto trešo pušu gozēšanās LNT raidījumos ir kā izmisuša pusaudža sauciens pēc uzmanības. Bet ... laikam jau sabiedrību veidojošie indivīdi ir domājoši skatītāji, jo Latvijas Faktu publiskotajos reitingos par jūliju PLL piedzīvo kritumu.