Politiski piesātinātais laiks - 28 dienas līdz S11 vēlēšanām.

Saraksti pieteikti, numuri izlozēti, programmas sarakstītas un publicitātes kampaņas izstrādātas. Tas viss potenciālo tautas kalpu veikuma sarakstā. Bet ko tauta? Vai tā gatava veikt kritisku partijas programmu izvērtējumu, vai gatava domāt? Vai grib analizēt publiskajā telpā esošo priekšvēlēšanu troksni un vai spēs atšķirt formu no satura, vārdotājus no darītājiem? Diemžēl, esošā vēlēšanu sistēma un priekšvēlēšanu aģitācijas likums rada apstākļus tam, ka arī politiķi ir prece. Jeb visu nosaka nauda! Jo vairāk naudas mārketnga aktivitātēm, jo lielākas izredzes pārdot.

Būtu labi, ja tauta neapmulstu no košiem, milzīgiem un kvalitatīviem reklāmas materiāliem, bet vērtētu personības - kandidāta sasniegumus, veikumu un rīcības programmu Latvijas mērķu sasniegšanai.

Daudzi politikas komentētāji, sociologi un sabiedriskā dzīvē aktīvi līdzcilvēki sāk piepludināt publisko telpu ar paredzējumiem par S11 rezultātiem. Te, jāatgādina, ka katram pašam jāveic sava izvēle, jānotic savai pārliecībai un arī intuīcijai. Nevajadzētu sekot reitingiem un uzstādījumiem. Tikai pats indivīds ir atbildīgs par savām idejām, rīcību un nākotnes izvēli. Tāpēc aicinu būt čakliem domātājiem: lasīt, analizēt, secināt un veikt patstāvīgo izvēli vēlēšanu dienā!

Ja tomēr tauta pakļausies domas slinkumam, tad var piepildīties Liepnieka sacītais par debilo sabiedrību.

Lai pierādītu pretējo, būsim pozitīvi un ticēsim sev un savai Dzimtenei. Latviešu tikums ir darbs. Strādāsim katrs ar sevi – sakārtosim savas domas, savu vidi kurā dzīvojam un soli pa solītim sakārtosim mūsu Latviju! Ir laiks godīgiem politiķiem! Un mums tādi ir, tikai jāveic pareizā izvēle!

Vai ekonomiskā krīze pārvarēta vai turpinās?

Šī pusgada rādītāji par Amerikas ekonomiku rada bažas visā pasaulē. Kopš 2009.gada nogales bija iestājies zināms cerīgums par pakāpenisku krīzes pārvarēšanu, jo pasaules lielākā ekonomika sāka atveseļoties. Tomēr nupat publiskotie skaitļi atkal liecina par ievērojamām grūtībām ASV ekonomikā: privātais un nekustamā īpašuma sektors slīkst parādu slogā, valsts un pašvaldību sektors samazina izdevumus. Kopējo negatīvo noskaņu par jaunas ekonomiskās lejupslīdes tuvošanos pastiprina 2012.gadā paredzēto ASV Prezidenta vēlēšanu tuvums. Debates par federālo fiskālo politiku ieņem strīdus ābola lomu starp demokrātiem un konservatīvajiem. ASV kongresā pieņētais lēmums par parāda griestu pacelšanu radīja vētru visā planēta Zeme ekonomiskajā telpā - Standard & Poors samazināja tās reitingu, tādejādi izsaucot satraukumu un strauju kritumu vērtspapīru tirgos (skat. www.ft.com/intl/cms/s/0/06999f9a-bf84-11e0-90d5-00144feabdc0.html#axzz1VYvGE0Nf ).

Kā papildus slogs ir nemieru/protestu pieaugums visā pasaulē un politiskās elites bažas, ka pēdējie notikumi Londonā un Mančesterā var būt kā starta šāviens līdzīgiem protestiem ASV. Jautājums – cik ekonomiski un politiski atkarīgi vai neatkarīgi šodien esam?

Sestdiena, kas satricināja Latviju

28. maija sestdienas vakarā, Latvijas Valsts Prezidents pārsteidza visus, gan tautu gan politiķus. Viņš ir pirmais Prezidents Latvijas valsts vēsturē, kurš verbalizējis to, ko vairums zina, bet baidās runāt. Zatlers paziņoja to, ka neuzticās Saeimas vairākumam, jo parlamenta darbība ir vērsta nevis tautas, bet oligarhu interesēs.

Zatlera kunga sestdienas uzruna ir izmainījusi dienaskārtību visos līmeņos. Tauta līksmes eiforijā, mediji sacenšās futuroloģijā par Zatlera dzīvi pēc 2.jūnija, bet politiķi uzsākuši jaunas riesta dejas. Visā Latvijā iestājies ‘’interesants’’ laiks.

LU rektors M.Auziņš. Apsveicam! Gaidam nākamās vēlēšanas!

Rīt viss būs, kā bija vakar. Tā var raksturot LU rektora vēlēsanu rezultātu. Acīmredzams, ka vairumam Satversmes sapulces dalībnieku maz rūp studiju kvalitāte, bet vairāk rūp ikdienišķā drošība un patīk rutīna.

Ir ievēlēts labs cilvēks un zinātnieks. Bet vai ar to ir pietiekami?

Latvijas Universitāte lielās izvēles priekšā jeb Rektora vēlēšanas' 11

I.Brikše un MAuziņš jeb sociālās zinātnes pret eksaktajām. Jau daudzu dekāžu garumā LU vadībā ir bijuši tikai un vienīgi eksakto zinātņu pārstāvji. Cienījami profesori, zinātnieki. Arī Auziņa kungs vērtējams kā labs augstskolas rektors, tomēr vai mums vajag labu? Domāju, ka mums vajag izcilu! Izvērtējot Profesores I.Brikšes darbību ir redzams, ka SZF ir iespējams lieliskākā fakultāte Universitātē. Un tas ir I.Brikšes sasniegums, jo viņai piemīt neierobežotas darbaspējas, milzīga organizatoriskā kapacitāte un līderība. Pierādījumi ir kā uz delnas: fakultātes zinātniskā darbība, studentu apmācību programmas un metodes un augstais materiāli tehniskais nodrošinājums.

Ja LU grib pozitīvas pārmaiņas un kļūt par vadošo universitāti Baltijas reģionā, tad balsojums būs par I.Brikši.

Ja visiem patīk atrasties komfortā un nevirzīties uz augstākām virsotnēm, tad tiks nobalsots par M.Auziņu.

Viss ir LU Satversmes sapulces 300 dalībnieku rokās. Izvēle jūsu, bet vēlmes mums var atšķirties.

Lai labi nodzīvota katra gada diena

Laimīgu Jauno gadu.

Tā mēs visi sakām no sirds. Un jo īpaši šogad, kad publiskajā telpā tik daudz grāmatu, rakstu, filmu par to, ka šis būs mūsu pēdējais gads uz planētas Zeme.

Starpcitu, tikai viena apokaliptiskā teorija norāda uz konkrētu pasaules gala datumu un tas, saskaņā ar Maiju kalendāru ir 2012.gada 21. Decembris.

Britu laikraksts Telegraph pat piedāvā veselu virkni teoriju, kuras norāda uz to, ka mūsu civilizācijas laiks iztecējis.

Nu, ko – laimīgu mums vsiem šodienu! Dzīvosim skaisti katru minūti!

Koalīcijas veidošanas smagums.

Kas vada Latviju? Kas nosaka mūsu ekonomisko, ideoloģisko un politisko vektoru? Vērojot pēdējo trīs nedēļu politiskās diskusijas un viedokļu apmaiņu publiskajā telpā rodas secinājums, ka to veido SVEŠIE – kāds, kas atrodas kaut kur tur ārā...

Viss, ko Dombrovskis runājis un 24. oktobrī pasludinājis, kā pieņemtu lēmumu, ka koalīcija tiks veidota no trim partneriem (Vienotība, VL/TB/LNNK un ZZS), jau pēc dažām stundām izrādās meli. Kā gan nopietnais un nosvērtais Dombrovska kungs pēkšņi var mainīt rūpīgi apdomāto un izsvērto lēmumu? Tāda veida neveikli politiskie manevri var rasties tikai tad, ja vadības groži un ietekmes sviras ir SVEŠAJIEM. Jautājums tikai vai šie SVEŠIE ir partiju apvienības Vienotība iekšienē, vai Krievijas vēstniecībā.

Kurp ejam, Latvija?