Kompleksainais pusaudzis PLL

Nervoza un nepārliecinoša komunikācija. Tā var raksturot PLL publiskās attiecības. PLL nepolitiķu - biedru un politiskajam spēkam pietuvināto trešo pušu gozēšanās LNT raidījumos ir kā izmisuša pusaudža sauciens pēc uzmanības. Bet ... laikam jau sabiedrību veidojošie indivīdi ir domājoši skatītāji, jo Latvijas Faktu publiskotajos reitingos par jūliju PLL piedzīvo kritumu.

Labi labie labo labumu cilvēki par labiem labumiem labākā Latvijā.

Runāt un neko nepateikt, šo komunikācijas veidu ir apguvuši visi padzīvojušie un arī jaundzimušie politiķi. Labu izrādi šodien mums sarūpējuši labiem labumiem labi apkrāvušies cilvēki. Labā noformējumā un labām, bet tukšām runām skanot tika nodibināta veci jauna apvienība.

Šie labie cilvēki, labi zin, kādu labumu grib gūt. Tāpēc arī šodienas pasākumā tādas uzrunas. Runas, uzrunas, pārrunas viss bez satura, bet toties labi iepakotas.

Vēl viena politiskā apvienība ir nodibināta: labais šlesers, labais šķēle, labais ēķis un citi labie.

Tautas Partijas politiskā impotence.

17. marts pasaulē ir Svētā Patrika diena, Latvijā šajā dienā savu politisko ''svētumu'' nospēlēja Tautas partija.

Marksa un Engelsa atstātajā mantojumā ar politikas jēdzienu tiek apzīmēta grupu un šķiru cīņa par savu interešu īstenošanu valsts pārvaldīšanā. Savukārt, valsts pārvaldīšana nozīmē mērķtiecīgu un ilgtspējīgu valsts attīstības un labklājības nodrošināšanu.

Tautas partija ar savu demonstratīvo aiziešanu no valdības ir devusi kārtējo signālu sabiedrībai, ka Latvijā ir bezatbildīgi politiķi, neprognozējama politiskā vide un līdz ar to, neparedzama ekonomiskā situācija nākotnē.

Tautas Partijai ir bijusi iespēja nodoties mērķtiecīgai valsts attīstības un labklājības nodrošināšanai daudzu gadu garumā. TP pārvaldīto ministriju (piem. Veselības un Reģionālo lietu) sfērās notiekošais rada šaubas par minēto jomu pārzināšanu un efektīvu pārvaldīšanu.

A.Šķēles mēģinājumi sabiedrībai iestāstīt (skat. www.kasnotieklatvija.lv no 17.03.2010), ka TP rīcība (aiziešana no valdības) ir pretspars Premjerministra nekompetencei ir jāvērtē, kā TP politiskās impotences evidence.

Informācijas producētājs Neo no 4ATA

Smits darbā ‘’Tautu Bagātība’’(1776) nacionālo labklājību definēja kā patēriņa preces un ieguldīto darbu tās ražošanā. Smits, atšķirībā no tolaik plaši izplatītajām ekonomikas teorijām, par ekonomiskā uzplaukuma cēloni uzskatīja brīvo tirgu, kur visu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Mūsdienu informācijas brīvās plūsmas teorija (Mowlana) iemieso šo Smita koncepciju. Tā akcentē informācijas plūsmu konkurenci tirgū. Šajā kontekstā visbūtiskākais ir informācijas kā preces koncepts. Informācijas laikmetā no informācijas producēšanas un distribūcijas ir atkarīga ražošana, nacionālā labklājība un …. valdošās elites varenība. Neo (ne)darbu panākumi parāda, ka ir pieprasījums pēc VID EDS (ne)glabātās informācijas. Ik pa laikam nopludinātās informatīvas drupačas aktivizē gan drošības iestādes, gan pilsonisko sabiedrību, gan politiķus. Pienācis laiks būt uzmanīgiem! Jo mūsdienās vara ir tiem, kuri producē vai apstrāda informāciju.

LIVE RĪGAS DOME

Izskatās, ka Rīgas Domes finansēta reklāmas kampaņa LIVE RIGA ir sasniegusi kulmināciju, turklāt ar papildefektiem - LIVE RĪGAS DOME.

RD sēde, kurā tika apstiprināts nākamā gada budžets, demonstrēja deputātu attieksmi un ''politiskās virtuves'' ikdienu. Pilsētas mēra un vicemēra savstarpējā rupjus vārdus saturošā saruna bija pārliecinoša. Tā pārliecina, ka daudzi RD apspriežamie jautājumi ir neskaidri/neizprotami/nesvarīgi. Arī opozīcija pārliecināja, ka darbs RD ir kaut kas līdzīgs izklaidei.

Šobrīd publiskajā telpā sākušās diskusijas par to, ka mēram jāatkāpjas. Virkne portālu veic aptaujas par minēto jautājumu. Jā, ir mums deputāti ar intelektuālajām limitācijām, bet vēlētājs to zināja vēl pirms šī gadījuma. Un to zin arī paši deputāti, gan tie, kas Rīgas Domē, gan tie, kas Saeimā. Ne velti 15. decembrī Saeimā tika lasīta lekcija par necenzēto leksiku un tās ētiskajiem aspektiem, taču no 100 deputātiem tikai desmits uzskatīja to par būtisku izpratnes priekšmetu. Iespējams, ja Ušakova kungs būtu apmeklējis Profesores Kursītes lekciju, domes sēdes translācija neizpelnītos tik plašu rezonansi. Rīgas mēra neformālā leksika mani pārliecināja, ka pilsētas dome nestrādā rīdzinieku labā.... un atklāts paliek jautājums ''Kam un/vai kā labā tā strādā?''

Domāju, ka LIVE RĪGAS DOME gadījums ''apsnigs'', respektīvi, beigsies ne ar ko. Gluži tā pat, kā Lagzdiņa (TP) rupjā žesta gadījums. Rupjība, arogance un politiskā bezatbildība - diemžēl tā ir LV politiskās komunikācijas ikdiena.

Žurnālistikas un Politiskā Mārketinga Simbioze.

Latvijas mediju telpā novērojama profesionālās žurnālistikas transformācija. Un runa nav par drukāto mediju norietu un ziņu istabu uzplaukumu, bet gan par žurnālistikas pasivitāti, dzeltenumu un pērkamību. Pēdējo pāris mēnešu pseidonotikumu plašā publicitāte norāda, ka Latvijas žurnālistikā ir nopietnas problēmas:

Vispārejais dzeltenīgums.

Slinkums avotu ticamības un faktu patiesuma pārbaudei.

Pakļaušanās mediju īpašnieku ideoloģiskajam uzstādījumam.

Vispārējais mediju telpas dzeltenīgums un slinkums manifestējās brīdī, kad Tele2 noorganizēja ‘’Māla bedres’’ pasākumu. Žurnālisti ‘’apēda’’ visu ko Tele2 servēja. Savukārt nekritiskais un vienveidīgais ‘’Šķēles vizīte MK’’atspoguļojums norāda gan uz žurnālistu slinkumu pašiem veidot dienas kārtību, gan uz paklausību naudas devējam. Minētais pseidonotikums tika aprakstīts, vizualizēts un iemūžināts visos TV, radio ziņu blokos un nacionālajos laikrakstos. Vienīgais izņēmums bija TV3 ziņas, kur precīzi tika norādīts, ka TP līderis nav izteicis nevienu konkrētu priekšlikumu. Principā TV3 drosmīgi ir pateikuši, ka ‘’karalis ir pliks’’.

Izvērtējot Latvijas mediju telpā atspoguļotos notikumus, to kvantitāti un informācijas jēgas inflaciju nākas secināt, ka žurnālistika un politiskais mārketings darbojas abpusējā izdevīguma labā. Pirmiem iespēja pastāvēt, otriem – iespēja pārliecināt.

Par Latviju skaistu un kulturālu!

Latvijas kultūru skārusi krīze. Politķi manipulē ar kultūras jēdzienu un atsakās iedziļināties/izprast/risināt tos jautājumus, kas saistīti ar tās esamību, pastāvēšanu un attīstību. Nav finansējuma teātriem, kino nozarei, literārajiem izdevumiem, kultūras pasākumiem. IR nauda sporta klubiem, kuros politiķi ir līdzīpašnieki un sporta veidiem, kuros darbojas politiķu atvases, un IR nauda sadrumstalotām, bezmērķīgām reklāmas aktivitātēm, kas it kā veido Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Lielākais paradokss, ka tieši KULTŪRAS CILVĒKI ir vislieliskākie, visuzticamākie, vispārliecinošākie Latvijas valsts popularizētāji pasaulē. Latvijas vārds globālajā telpā parādās pateicoties panākumiem kultūras jomā. Taču politiskajai elitei nav atmiņas un nav mērķtiecīgas programmas valsts attīstībai un ilgtspējai. Rīgas Domes ieplānotais finansējums Rīgas popularizēšanas reklāmas aktivitātēm, ir spilgts pierādījums nevalstiskai domāšanai. Minētais finansējums spētu nodrošināt izdevuma ‘’Karogs’’ pastāvēšanu divu gadu garumā. Un tas, savukārt, nodrošinātu mūsu kultūras, mūsu valodas un mūsu Latvijas pastāvēšanu. Zīmīgi, ka šajā laikā, kad kultūra Latvijā ir pabērna lomā, mūsu kaimiņzemē – Zviedrijā, kultūrai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un tā ir ar papildus pievienoto vērtību. No šī gada rudens Zviedrijā tiek uzsākts pilotprojekts – ārstēšanas metode ar kultūras aktivitātēm (Skat. Internetā http://www.thelocal.se/23186/20091110/ ).

Vienīgi kultūra ir tā vēstījuma forma, kuru var, un vajag, izmantot starptautiskās komunikācijas nolūkos, tādejādi apliecinot Latvijas unikalitāti, veiksmīgo attīstību un skaistumu.