Melu Detektors vai jauns pseidorealitātes šovs

Pirms nedēļas notika 10.Saeimas vēlēšanu kandidātu publiskās debates. Imants Parādnieks, Visu Latvijai līdzpriekšsēdētājs un nacionālās apvienības VL/TB/LNNK Zemgales apgabala deputātu kandidāts savam politiskajam pretiniekam Andrim Šķēlem, apvienības PLL deputātu kandidātam piedāvāja līdz vēlēšanām kopīgi iziet Godīguma pārbaudi – melu detektoru. Izšķirties par šādu soli Parādnieku motivējuši gan publiskajā telpā izskanējušie, gan Zemgales vēlētāju daudzkārt izteiktie pārmetumi par politiķu negodīgumu un savtīgumu, visbiežāk, kā neuzticības piemēru minot Šķēles kungu, un norādot to, kā galveno iemeslu nebalsot par savas Tēvzemes likteni. „Mēs nebalsosim ne par vecajiem, ne par jaunajiem!”. Lai apliecinātu savu godīgumu Andris Šķēle sākotnēji izvairīgi, taču pieņēma Imanta Parādnieka piedāvājumu kopīgi stāties melu detektora priekšā.

Turpinājums sekos... bet kad un kādā kvalitātē? Vai sabiedrībai tiek gatavots jauns izklaides veids?

Politiskās debates vai agresijas mācībstunda

Vakardien LNT rīkoja skaļi un plaši pieteikto politisko debašu pasākumu Jelgavā. Telekompānijas pasludinātais mērķis - dod iespēju vēlētājiem uzzināt partiju ideoloģijas, programmas un tuvāk iepazīties ar kandidātiem. LNT savos raidījumos un ziņās sludināja, ka ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties pasākumā un klātienē uzdod jautājumus.

Diemžēl sabiedrībā valda patiess nogurums no politikas un arī no mediju radītā informatīvā trokšņa. Tas arī pilnībā likvidējis iedzīvotāju vēlmi būt aktīviem pilsoņiem un piedalīties šāda veida pasākumā.

LNT, kā jau komercmedijs, šo problēmu ātri atrisināja. Dienu pirms noteiktā pasākuma izsludinot partijām, ka katra no tām drīkst uz debatēm ieaicināt 50 savus atbalstītājus. Zāle pārpildīta netapa arī pēc šada viltus interesentu piesaistīšanas akta, bet debašu vietā klātesošajiem tika pasniegta agresivitātes mācībstunda. Auditorija savā starpā apspriedās par dzirdēto, izkliedza neapmierinājumu par pausto viedokli, dauzīja kājas, sita plaukstas. Dažbrīd troksnis bija tik liels, ka vienīgais ieguvums zālē esošajiem bija baudīt prožektoru radīto siltumu un žurnālistu glīti terptās muguras, jo dzirdēt debates nebija iespējams.

Pēc divu stundu spriedzes uz skatuves un politisko karsējdalībnieku neadekvātās uzvedības zālē var veikt secinājumu, ka minētais pasākums ir viss kas cits, tikai ne politiskās debates. Drīzāk instruments savstarpēja naida vairošanai un agresīvas uzvedības praktizēšanai.

Latviskā identitāte.

Trešdien LTV atsāka raidījumu ciklu ''Kas notiek Latvijā?''. Pieteiktā tēma (Politisko partiju programmas) aktuāla un raidījuma dalībnieki (Kolmane, Dravnieks, Žagars, Kruks, Ikstens, Pujats) viesa cerību, ka diskusija būs kvalitatīva un jēgpilna. Diemžēl sanāca atkal čiks.

TV raidījuma kvalitātes pamatu veido ne tikai pieteiktā problēmjautājuma aktualitāte un sarunu partneru kompetence, bet arī moderators, respektīvi, žurnālists. Tā nu atkal ''tika uzkāpts uz vecā grābekļa''. God.Dombura kungam neizdodas atvērt sarunu dalībniekus un neizdodas uzķert viesu izteikto ideju stīgu. Diemžēl. Un te, gluži vietā Kruka kunga uzdotais jautājums: ''Kas ir latvietība?''. Profesors uzreiz centās rast arī atbildi. Izvērtējot partiju programmu formulējumus tika secināts, ka nespēja formulēt domas, nespēja argumentēt un nespēja izteikties ir mūs raksturojošas pazīmes. Varbūt tā arī ir latvietība? Te jāpiebilst, ka augstāk minētajam ir turpinājums - mēs nespējam arī dzirdēt, klausīties. To pierādīja žurnālista Dombura attieksme pret diskusijas dalībniekiem. Raidījuma gaitā ik pa brīdim tika izteiktas interesantas atziņas un ''nepieradināti'' viedokļi, bet Dombura kungs tos nesadzirdēja, jo dzirdēja tikai sevi...